Daudzi ir dzirdējuši par kriptovalūtām un to flagmani – bitkoinu. Tomēr vien dažiem ir skaidrs priekštats par to, kas ir kriptovalūta un kādēļ tik strauji aug tās popularitāte. Altepay.com jurists Dmitrijs Simirkovs ir pārliecināts, ka kriptovalūtai ir spoža nākotne. Kāpēc? To viņš atklāj sarunā ar žurnālu m2 un portālu varianti.lv un aicina sabiedrību paskatīties uz kriptovalūtu kā uz potenciālu finanšu aktīvu, nevis spekulatīvu darījumu. 

– Mūsu uzņēmums Altepay.com sniedz dažādus pakalpojumus, kas saistīti ar kriptovalūtām, tostarp kriptovalūtu pirkšana/pārdošana ar norēķiniem skaidrā naudā. Publiskajā telpā ir zināms mūsu zīmols Alteplay.com, un mēs turpinām attīstīt savu biznesu, – pauž Dmitrijs Simirkovs. – Lai paplašinātu piedāvāto pakalpojumu klāstu, šī gada pavasarī mūsu uzņēmums uzsāka speciālas licences iegūšanas procesu Lietuvā. Mēs izvēlējāmies dienvidu kaimiņvalsti tādēļ, ka Lietuva ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur var iegūt licenci darbam ar kriptovalūtu.
– Kāpēc šajā procesā Latvija ir atstatus?
– Pirmkārt, nesakārtotas likumdošanas dēļ – diemžēl Latvijā šādu licenci saņemt ir neiespējami. Es domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka nav vienprātības par kriptovalūtu būtību kā tādu, tādēļ atpaliekam no pasaules norisēm. Bet mums, uzņēmējiem, darbībai starptautiskos tirgos šāda licence ir absolūti nepieciešama. Vairums ārvalstu partneru nevēlas sadarboties, ja šādas licences nav. Arī vairāku tiešsaistes pakalpojumu sniegšana tādās populārās platformās kā Facebook, Google un Amazon ir ierobežota. Mēs paredzam, ka jau jūnija sākumā saņemsim licenci un atvērsim savu pārstāvniecību Lietuvā. Vienlaikus darbojamies, lai atklātu pārstāvniecību Varšavā. Rudenī Altepay.com pilnvērtīgi darbosies trīs valstīs.
– Kriptovalūta ir virtuāla valūta, kādēļ tai vajadzīgi biroji reālajā vidē?
– Vairāku iemeslu dēļ, arī tādēļ, lai izskaidrotu cilvēkiem kriptovalūtu būtību. Drukātajos izdevumos un interneta plašumos par šo tematu tiek publicēti dažādi nepamatoti viedokļi. Daudziem cilvēkiem kriptovalūta asociējas ar ko amēbai līdzīgu un nesaprotamu, dīvainu un iesaistītu dažādās krāpnieciskās shēmās. Lielākā daļa vienkārši nesaprot, par ko ir runa, ja tiek pieminētas kriptovalūtas vai blokķēdes tehnoloģija.
Reāls birojs ir vieta, kur var satikt speciālistus, kas sniedz skaidrojumu par kriptovalūtu un tās priekšrocībām. Piemēram, jūs varat atnākt pie mums ar saviem skaidrās naudas uzkrājumiem un apmainīt tos pret digitāliem. Mēs sniedzam konsultāciju par kriptovalūtu darbību, palīdzam atrisināt strīdīgus jautājumus. Cilvēka līdzdalība padara kriptovalūtas maiņas biznesu personiskāku, nodrošina lielāku pārredzamību un uzticamību. Mēs arī vedam pārrunas ar vienu no pasaules lielākajām kriptovalūtu biržām, lai nodrošinātu viņiem fiziskas klātbūtnes pakalpojumu.
– Ne jau visi ir iedziļinājušies šī jautājuma būtībā – izstāstiet vienkārši, kas ir kriptovalūta?
– Manā ieskatā kriptovalūtas ir finanšu aktīvu digitālais ekvivalents. Var teikt, ka tā ir digitālā nauda, kas ir nākamais posms maksāšanas līdzekļu transformācijā savstarpējos finanšu norēķinos. Jau tagad ar kriptovalūtu var veikt maksājumus par precēm un pakalpojumiem.
Naudas vēsture ir bijusi ilga, mainījušies maksāšanas līdzekļi un to forma, naturālo saimniecību aizstāja kalta nauda, pēc tam iestājās papīra naudas laikmets. Samērā nesen parādījās fiat valūtu (tādu, kas nav nodrošinātas ar zeltu) elektroniskie ekvivalenti, kā arī plastikāta norēķinu kartes, kuras izmantojam ikdienā. Viss iepriekš minētais ir maksājumu un savstarpējās preču apmaiņas līdzekļu evolūcijas process. Kriptovalūtas – tas ir nākamais solis.
Es tomēr neatbalstu kriptovalūtu saukšanu par naudu. Mani mulsina šī salikteņa sastāvdaļa valūta, līdz ar to vārda kriptovalūta nozīme saistās ar ko monetāru. Saprātīgāk būtu pieņemt, ka kriptovalūtas ir digitāls aktīvs, kuram ir noteikts ekvivalents naudas izteiksmē un kuru var apmainīt pret kādu preci vai pakalpojumu, tostarp nekustamā īpašuma objektu.
– Bet reālās naudas segumam ir nodrošinājums, kriptovalūtai tāda nav?
– Patiesībā tā ir ilūzija. Protams, bija laiks, kad kādas naudas segums tika nodrošināts ar reālu zelta rezervi. Tagad jebkuri naudas līdzekļi ir domāti preču apmaiņai un galvenokārt ir nodrošināti vien ar to, ka valstu valdības ir definējušas savas valūtas kā vienīgo likumīgo līdzekli parāda saistību un maksājumu veikšanai. Naudai kā tādai vērtības nav, tas ir tikai papīrs vai pat tikai skaitļi ekrāna monitorā. Tās vērtību lielā mērā nosaka to cilvēku ticība, kuri uztver fiat valūtu par vērtību un ir gatavi to pieņemt kā maksājuma līdzekli.
Viens piemērs no manas prakses, kad Latvijai vēl bija sava valūta – lats. 2013. gadā Strasbūrā, Francijā, es nevarēju apmainīt latus pret eiro, jo lielākā daļa banku un valūtas maiņas punktu uzskatīja, ka Latvijas lati līdzinās suvenīru papīrīšiem. Tādējādi: ja rītdien noteikts cilvēku skaits atteiksies pieņemt kādu no valūtām, piemēram, Krievijas rubli, Ķīnas juaņu vai Eiropas eiro, un pieprasījums pēc šīs valūtas būs pavisam neliels, tad arī šīs valūtas vērtība attiecīgi pazemināsies. Un to, ko daudzi dēvē par valūtas vērtību, ir vien valūtas maiņas kurss. Tas ir, viena valūta izteikta citas valūtas vienībās, nekas vairāk.
Tieši tāpat ir ar kriptovalūtām. Liels skaits cilvēku un uzņēmumu sāka uztvert kriptovalūtas kā digitālu finanšu aktīvu, pieņemt tās maksājumos par precēm. Tas ir vienīgais iemesls, kādēļ kriptovalūtas kļuva populāras un pieauga to vērtība.
– Kriptovalūtu kļūst aizvien vairāk.
– Pasaulē ir arī daudz fiat valūtu. Starp kriptovalūtām ir tādas, kas ir atpazīstamākas, izplatītākas, kādas ir stabilākas, citas veiksmīgākas, citas nē. Kriptovalūtas ir dažādas, arī to radīšanas filozofijas ir atšķirīgas. Kādas kriptovalūtas tiek radītas vienīgi spekulācijām tirgū, un to ir tūkstošiem. Citas tiek radītas konkrētam mērķim, kādas problēmas risināšanai. Šobrīd pasaules tirgū apgrozījumā ir apmēram piecas sešas lielas kriptovalūtas, kuru kopējā kapitalizācija pārsniedz 70% no pasaules tirgus.
Vispopulārākā un pirmā kriptovalūta ir bitkoins (bitcoin). Šodien par to runā visi. Pat pēc liela vērtības krituma bitkoina kapitalizācija ir gandrīz triljons ASV dolāru. Visu kriptogrāfisko aktīvu kopējā kapitalizācija jau pārsniedz divus triljonus. Maijā otra populārākā kriptovalūta pasaulē ethereum sasniedza jaunu cenas maksimumu, tās vērtība izsolēs pieauga līdz 3 982 ASV dolāriem.
– Pēdējā gadā populāras ir ziņas par bitkoina vērtības jaunajiem rekordiem. Bet daudzus arī satrauc šie nemitīgie kritumi un kāpumi. Vai mēs varam vispār apspriest kriptovalūtu stabilitāti, ja tām ir šādi to kursa lēcieni?
– Jūs turpināt balstīt savu vērtējumu uz iluzoriem jēdzieniem – stabilitāte ir viens no tiem. Iepriekšējo 30 gadu laikā mēs Latvijā esam piedzīvojuši vairākas naudas reformas: mums bija padomju rubļi, pēc tam Latvijas rubļi, tos vēl mēdza saukt par repšikiem, pēc tam lats, tagad eiro. Un katru reizi, mainot norēķina vienību, cilvēki kaut ko pazaudēja. Kriptovalūtu svārstīgums ir tikai valūtas kurss, un to var ietekmēt daudzi faktori. Dažreiz kriptovalūtu kurss pret eiro vai dolāru palielinās tikai tāpēc, ka šīs valūtas pašas nav stabilas, teiksim, attiecībā pret naftas vai zelta cenu. PIECAS POPULĀRĀKĀS KRIPTOVALŪTAS PASAULĒ IR BITCOIN, ETHEREUM, TETHER, RIPPLE UN CARDANO.
Kriptovalūtas joprojām ir to attīstības sākumā. Katrai no tām ir svarīgi, vai pietiekami daudz cilvēku uztvers tās kā kāda veida aktīvu vai nē. Un tad nav jēgas uztraukties par to, kāds šodien ir bitkoina kurss attiecībā pret fiat valūtām. Ir pienācis laiks atzīt, ka bitkoins ir kļuvis pašpietiekams.
To pašu var attiecināt uz klasisko naudu. Ir tāds jēdziens kā brīvi konvertējama valūta. Neiedziļināšos detaļās – brīvi konvertējamas valūtas ir valūtas, ar kurām var veikt starptautiskus norēķinus, nekonvertējot tās citās valūtās, piemēram, ASV dolāros vai eiro (euro). Un šādu valūtu ir vien astoņpadsmit. Tas nozīmē, ka pārējo valstu ekonomikas, piemēram, Krievijā, Brazīlijā un Ķīnā, kaut arī tām ir pašām savas nacionālās valūtas, no starptautiskās finanšu sistēmas viedokļa atrodas savā norobežotā valūtas telpā.
Apmēram tāpat ir ar bitkoinu. Jā, kādā laika posmā galvenās kriptovalūtas ir svārstīgas, arī bitkoins, ko mēs zinām jau vairāk nekā desmit gadus. Un šobrīd tas tiek uzskatīts par vienu no pievilcīgākajiem finanšu aktīviem pasaulē, uzticamība tam strauji pieaug. Daudzi pat dēvē bitkoinu par digitālo zeltu.
Pašlaik Altepay.com specializējas tieši kriptovalūtu maiņas pakalpojumu sniegšanā. Un es noteikti nevēlos rekomendēt kriptovalūtas kā spekulāciju līdzekli, jo tas saistīts ar lielu finansiālu risku. Tieši nepamatotas cerības uz ātru peļņu „no zila gaisa” sabojā objektīvu priekšstatu par kriptovalūtām. Mūsu pieredze liecina, ka aizvien vairāk cilvēku saprot, ka kriptovalūtas nebūt nav finanšu piramīda!
Piebilde: daudzas valstis ir izvēlējušās monetāro politiku, kas paredz pilnīgu atteikšanos no skaidrās naudas, finanšu kontroles pastiprināšanu un visu dzīves jomu digitalizāciju. Vēlamies mēs to vai nē – tas nenovēršami palielinās kriptovalūtu lomu. Vairākas valstis jau mēģina ieviest pašas savu kriptovalūtu. Piemēram, Ķīnā notiek digitālā juaņa testēšana. Tas viss veicina un stiprina galvenās globālās kriptovalūtas.
– Būtu interesanti uzzināt, cik liela planētas iedzīvotāju daļa pašreiz jau ir iesaistījusies kriptovalūtu apritē?
– Darījumu ar kriptovalūtām pamatu pamatā ir blokķēdes (blockchain) tehnoloģijas. Iedomājieties! – ir datubāze, kas izkārtota atbilstoši īpašam matemātiskajam kodam un kur redzama visu transakciju vēsture. Es teiktu, ka lielākā vai mazākā mērā kriptovalūtas visā pasaulē izmanto apmēram 15% aktīvo iedzīvotāju. Es runāju tieši par darbīgajiem, aktīvajiem cilvēkiem un neņemu vērā tos, kuri neizmanto pat banku kartes un banku termināļus. Viņiem virtuālā nauda ir pilnīgi neizprotama.
Latvijā mazāk kā 10% cilvēkiem ir bijusi saskarsme ar kriptovalūtām. Deviņiem no desmit mūsu valsts iedzīvotājiem šķiet, ka digitālā nauda ir kas sirreāls, labākajā gadījumā – nav nekas nelikumīgs. Vairums no viņiem neko labu no kriptovalūtām negaida (Pasmaida. – m2). Šādu attieksmi rada nezināšana. Lai vai kā, bet kriptovalūtām ir nākotne. Un to cilvēku skaits, kuri uztver kriptovalūtas kā jaunu digitālās naudas veidu, pieaug. Daudzi nezina, ka nacionālā aviopārvadājumu kompānija AirBaltic jau sen pieņem bitkoinus kā norēķinu līdzekli par aviobiļešu iegādi.
– Kādas ir kriptovalūtu kā finanšu aktīvu priekšrocības?
– Kriptovalūtas ir decentralizētas, ilgtermiņā samērā stabilas, kā arī drošas, jo tās nevar nozagt. Pašlaik kriptovalūtas ir vienīgais finanšu aktīvs uz planētas, un tās patiešām pieder to īpašniekiem, un to īpašnieki var lietot savu/savas kriptovalūtu/kriptovalūtas pēc saviem ieskatiem, nejautājot nevienam atļauju. Piemēram, nekustamajam īpašumam var uzlikt arestu, to var atņemt ar tiesas spriedumu, izkrāpt vai iznīcināt. Par to ik gadu maksājami nodokļi. Naudas līdzekļus bankā var iesaldēt, nobloķēt, konfiscēt, denominēt u.tml. Ja jums ir zelta gabals kabatā, jūs uz ielas var aplaupīt. Ar kriptovalūtām tas nevar notikt. Šo finanšu aktīvu cilvēks pārvalda pats, viņš ir tā īpašnieks un lieto, kā vēlas. Tomēr neaizmirstiet par nodokļiem, kurus var piemērot kriptovalūtām – Latvijā kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%.
– Vai minēsiet arī ko par “mēness tumšo pusi” – tā teikt, par kriptovalūtas mīnusiem?
– Darbojoties ar kriptovalūtām, cilvēks uzņemas visus riskus. Strādājot ar kriptovalūtām virtuālajā telpā, jebkura, pat neliela kļūda, ir cilvēka personiskā atbildība un pieļautā kļūdīšanās, kuru neviens nevar novērst, turklāt tas var izraisīt pilnīgu aktīvu zaudēšanu. Piemēram, pats esat kļūdījies un nosūtījis savu kriptovalūtu uz svešas personas virtuālo maku, pats esat nozaudējis vai aizmirsis sava virtuālā maka PIN kodu, pats esat pazaudējis datu nesēju ar atslēgām – neviens neko jums nevar palīdzēt, neviens nesniegs padomu. Nevarēsiet kaut kur aiziet un atgūt savu paroli.
– Vai šādu gadījumu ir daudz?
– Pietiekami daudz. Jo īpaši tādu, kas notikuši kriptovalūtu izveides pirmajos gados. Šajā pavasarī mūsu Rīgas birojā ieradās cilvēks, kuram kaut kad senāk joka pēc uzdāvināja bitkoinu. Viņš pierakstīja paroli, bet pēc vairākiem gadiem netīšām to izmeta. Un tagad viņš aptvēra, ka bitkoina cena pārsniedz 45 000 eiro, bet paroles, lai iegūtu šo naudu, viņam vairs nav. Elektroniskā maka numuru viņš zina, ir skaidrs, ka tas patiešām ir viņa maks, bet elektroniskās atslēgas nav. Un neko nevar vērst par labu: nav taču „atslēdznieka”, kurš varētu izgatavot atslēgas kopiju. Ir gadījies, ka klienti, kuri pie mums nopirkuši kriptovalūtu, ir zaudējuši vai vienkārši aizmirsuši sava elektroniskā maka paroli, jo viņiem trūkst iemaņas. Vairāki uzņēmumi, kas piedāvā kriptovalūtu maku turēšanas pakalpojumus, apzināti izveido sistēmas pret krāpniekiem. Ja kāds mēģinās piekļūt jūsu elektroniskajam makam, piemēram, no cita datora vai citas IP adreses, vai divas reizes tiek ievadīta nepareiza parole, – maks tiek bloķēts. Tad ir jāatjauno visa sistēma, ko ir sarežģīti veikt cilvēkam bez attiecīgas pieredzes.
– Kāda ir banku attieksme, kad cilvēki ieskaita savos kontos naudu, ko ieguvuši, pārdodot kriptovalūtu?
– Ja banka ir informēta par līdzekļu izcelsmi un klients var visu paskaidrot, – parasti problēmas nerodas. Savukārt, ja apspriežam ar kriptovalūtām saistītas uzņēmējdarbības veikšanu ar banku starpniecību, tad tas ir gandrīz neiespējami, jo bankām ir jāievēro nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības. Ja bankas tiek iesaistītas darījumos, kas saistīti ar digitāliem aktīviem, tām jāveic daudzas pārbaudes. Latvijā darbība ar kriptovalūtām netiek licencēta. Tas viss rada bankām papildu riskus un ir vieglāk atteikties no sadarbības nekā ieguldīt milzīgus resursus, pārbaudot mūsu klientu līdzekļu izcelsmi. Turklāt banku darbiniekiem ir nepietiekamas zināšanas par kriptovalūtām.
– Latvijas nekustamo īpašumu tirgū bitkoini ir samērā reti sastopami. Es atceros tikai vienu stāstu, kas skaļi izskanēja pirms dažiem gadiem, kad dārgu īpašumu Jūrmalā mēģināja pārdot par bitkoiniem.
– Tas ir tikai pagaidām. Iedomājaties, cik lielu summu nopelnītu jūsu pieminētā nekustamā īpašuma īpašnieks, ja viņš toreiz pārdotu par bitkoiniem un vēl līdz šim nebūtu tos iztērējis! Pašlaik Latvijā top vairāki nekustamā īpašuma objekti, kas ir gatavi pārdot īpašumu, pieņemot populārākās kriptovalūtas kā norēķinu līdzekļus. Šāda iespēja varētu būt pievilcīga pircējiem nerezidentiem. Pēdējo gadu laikā viņiem nav viegli iegādāties šeit īpašumu, jo problēmas rodas jau pašā sākumā, mēģinot atvērt kontu bankā. Latvijas bankas rada pārāk lielus šķēršļus ārvalstniekiem, bieži vien tie ir nepamatoti. Šādos gadījumos var noderēt kriptovalūta. Mēs esam gatavi līdzdarboties šādos projektos.
– Kā notiks šādu nekustamo īpašumu objektu reģistrācija zemesgrāmatā? Kā tiks aprēķināta valsts nodeva?
– Mēs veicam juridisko izpēti – šajā ziņā problēmu nav. Pirkuma līgumā tiek norādīta summa nosacītajās vienībās, piemēram, ka objekts tiek pārdots par 100 000 eiro, bet norēķini tiks veikti bitkoinos, ņemot vērā tajā brīdī spēkā esošo valūtu kursu. Vai arī var iepriekš vienoties par fiksētu valūtu kursu. Valsts nodeva ir jāsamaksā eiro. Nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem ir svarīgi zināt, ka saskaņā ar Eirokomisijas noteikumiem darījumiem ar kriptovalūtām netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Nevajadzētu noliegt, ka kriptovalūtas izmantošanā nepastāv riski, tie ir visur, kur iesaistīta nauda. Pieaugot to cilvēku skaitam, kuri pieņem kriptovalūtu apmaksai, lielākajai daļai cilvēku kriptovalūta kļūs saprotamāka. Un ilgi nebūs jāgaida. Kriptovalūtu izmantošana pieaug ģeometriskā progresijā.