Mājokļu pieejamības kritums Baltijas valstu galvaspilsētās trešajā ceturksnī turpinājās, taču ar mazāku ātrumu, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvji. Gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss arī 2023.gada trešajā ceturksnī bija zem 100 punktu atzīmes - attiecīgi 90,2 punkti un 86 punkti. Savukārt Rīgā indeksa vērtība samazinājās līdz 144,5 punktiem. Šāda vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi bija teju par 44,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vienlaikus bankā norāda, ka, salīdzinot ar situāciju 2023.gada otrajā ceturksnī, indeksa ietvaros aprēķinātais vidējais ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums Rīgā jaunam aizņēmumam ir pieaudzis par aptuveni 120 eiro.

"Swedbank" pārstāvji atzīmē, ka, procentu likmēm augot, šogad trešajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja kristies, bet krituma temps manāmi sabremzējās. Tallinā un Viļņā vidēja mājsaimniecība ar kredīta palīdzību vēl arvien nevarēja atļauties iegādāties dzīvokli, kamēr Rīgā situācija saglabājās krietni labāka, galvenokārt tādēļ, ka joprojām iedzīvotāji var atļauties iegādāties mājokļus sērijveida dzīvokļu segmentā. Turpretim dzīvokļi, kas būvēti vai renovēti pēc 2000.gada vidējam rīdziniekam šogad nav pa kabatai, norāda "Swedbank" pārstāvji. Tomēr Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš septembra nav cēlusi procentu likmes. EURIBOR sešu mēnešu likme sasniedza virsotni oktobrī, un kopš tā brīža ir uz lejupvērstas trajektorijas. Tas, kopā ar joprojām straujo algu kāpumu, "Swedbank" liek prognozēt, ka mājokļu pieejamības zemākais punkts ir sasniegts visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās.

Vidējā svērtā dzīvokļu cena kritās gan salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pagājušajā gadā (mīnus 1,4%), gan salīdzinājumā ar otro ceturksni šogad (mīnus 0,3%). Vidējās vērtības samazinājumu noteica sērijveida dzīvokļu cenu lejupslīde. Neskatoties uz pieprasījuma kritumu, pirmreizējā tirgū cenas turpināja augt, kaut gan mazākos tempos nekā iepriekš. Uz vājā pieprasījuma fona tuvāko ceturkšņu laikā "Swedbank" neprognozē cenu kritumu jaunuzcelto dzīvokļu segmentā, bet drīzāk cenu stabilizēšanos. Būvizmaksas joprojām ir augstas, taču pēdējā gada laikā tās vairs daudz augstāk kāpušas nav, kas nozīmē, ka izmaksu pusē cenu spiediens stabilizējies.

Inflācijai atkāpjoties, ECB pamazām samazinās procentu likmes, bet algas, lai ar mazāku tempu, turpinās pieaugt, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Tas nozīmē, ka var sagaidīt mājokļu pieejamības atgūšanos jau pavisam drīz. Tomēr būtiskākie uzlabojumi un straujāka tirgus aktivitāte prognozējami vien nākamā gada izskaņā, kad ECB procentu likmes būs samazinājušās. "Swedbank" prognozē, ka ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kurai cieši seko EURIBOR, tiks samazināta aprīlī, un 2024.gada laikā tā saruks no esošajiem 4% līdz 2,5%.