Saistībā ar karu Ukrainā investīcijas Baltijā tuvākajā laikā, visticamāk, ienāks pārsvarā tikai no jau ierastajiem tirgiem, piemēram, Ziemeļvalstīm vai Polijas, diskusijā par Baltijas investīciju vidi pauda projektu attīstītāja AS "PN Project" padomes priekšsēdētājs un bijušais Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrs Aivars Abromavičs.

Viņš norādīja, ka karš radījis zināma mēra nenoteiktību, kas var samazināt interesi investoriem no neierastākiem tirgiem. Tāpat Abromavičs skaidroja, ka patlaban uzņēmumiem, kuriem ir tirdzniecības saites ar Krievijas vai Baltkrievijas kompānijām, tās ir pilnībā jāpārtrauc, necerot uz sankciju atcelšanu.

"PN Project" padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka Baltijas valstis kopumā labi pielāgojas jauniem tehnoloģiskiem lēcieniem, tomēr valstīm būtu jādara vairāk arī no politiskā viedokļa kvalitatīvu kompāniju piesaistei. Šajā ziņā Abromavičs kā labu piemēru izcēla Lietuvu, norādot, ka Latvijai būtu jāseko sava kaimiņa pēdās. Tāpat Baltijas valstīm ir jāstrādā arī pie infrastruktūras projektu īstenošanas, uzlabojot transporta saites ar Eiropu, piemēram, sekmīgi īstenojot "Rail Baltica" dzelzceļa projektu un attīstot ceļus uz Poliju, kas varētu palīdzēt stiprināt arī sadarbību ar šo valsti.

Polijas privātā kapitāla fonda "Resource Capital" dibinātājs un vadošais partneris Pjotrs Nocens diskusijā norādīja uz atšķirībām starp Baltijas tirgu un, piemēram, Poliju, kas galvenokārt saistās ar tirgus izmēru. Viņš skaidroja, ka saistībā ar tirgus izmēru Baltijas valstīs ir grūtāk piesaistīt investorus, tomēr prasmju pieejamības ziņā Baltijas valstis pēdējo 25 gadu laikā paveikušas labu darbu kvalificētu speciālistu sagatavošanā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkura kara situācija Ukrainā reizē ar postu nes arī iespējas, kuras pašreizējos apstākļos vajadzētu izmantot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martin Gauss pasākumā stāstīja, ka aviācijas industrijai uz mirkli bija licies, ka krīze, kas bija radusies saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ir noslēgusies, tomēr karš Ukrainā atnesis jaunus izaicinājumus. Piemēram, Baltijas tirgū samazinājies tūristu apjoms, kas licis "airBaltic" apmēram trešdaļu no savas flotes lidaparātiem iznomāt citām aviosabiedrībām, tāpat ir ievērojami pieaugušas arī degvielas cenas.

Vienlaikus Gauss sagaida, ka tūristu aktivitāte Baltijas reģionā nākamajā vasarā palielināsies, un arī iznomātos lidaparātus varēs atgriezt, lai ar tiem veiktu lidojumus uz Baltiju. Tāpat aviācijas industrijā, līdz ar Covid-19 ietekmi, mainījies arī ceļotāju segments - ja iepriekš daudz ceļotāju bija kompāniju pārstāvji darba lidojumus, tad pašlaik dominējošā daļa ir atpūtas ceļojumu veicēji, kas arī zināmā mērā mainījis "airBaltic" pieprasītāko galamērķu sarakstu.

Gauss arī uzsvēra, ka ilgtermiņā lielas problēmas radīs izaicinājumi ar darbaspēku, kas, īpaši "airBaltic" pārstāvētajā nozarē, var būt ļoti specializēts un par to ir jācīnās ar visām Eiropas lidsabiedrībām. Tāpat "airBaltic" vadītājs arī atzīmēja, ka ievērojamas problēmas šajos apstākļos rada arī rezerves daļu pieejamība, kuras dēļ vairāki "airBaltic" lidaparāti "stāv uz zemes".