Igaunijas Iekšlietu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz, ka visām jaunajām ēkām, kuru platība pārsniedz 1200 kvadrātmetrus, būs jāizbūvē patvertne ārkārtējām situācijām. Ja likumprojekts tiks pieņemts, prasība par privātas patvertnes nodrošināšanu attieksies uz dzīvojamām, izmitināšanas, ēdināšanas, izglītības, veselības un komerciālām ēkām, kuru platība pārsniedz 1200 kvadrātmetru. Iekšlietu ministrija arī ierosinājusi, ka publiskas patvertnes būtu jāizveido ēkās, kurās bieži ir daudz cilvēku un kuru platība pārsniedz 10 000 kvadrātmetru. Eksperti gan norāda, ka ierosināto normu izpilde sadārdzinās dzīvokļus Igaunijā, jo to izpildei ēkām vajadzēs ap 40 centimetru biezas betona sienas, hermētisku konstrukciju, aprīkojumu ar aktīvās ogles filtriem, ventilāciju un citas nepieciešamas lietas.  Iekšlietu ministrija savā ierosinājumā atzīst, ka izmaksas pieaugs vidēji par 1-2%, taču uzsver, ka izglābtās dzīvībās atsvērs zaudējumus. Tallinas Tehnoloģiju universitātes Būvniecības un arhitektūras institūta direktors Jareks Kurnickis norādīja, ka grozījumi varētu nedot vēlamo efektu, jo pašreizējie būvniecības tempi nozīmē, ka gadā no jauna tiek uzbūvēti ap 1% mājokļu, tātad ar patvertnēm visas daudzdzīvokļu ēkas būs aprīkotas pēc simt gadiem. Viņš ierosina izmantot jau esošās telpas, piemēram, par patvertnēm pārveidojot pazemes autostāvvietas, kur nepieciešamības gadījumā logus un durvis var aizsargāt ar smilšu maisiem.