Latvijā nav savas atomenerģijas, bet ir kompānija, kas darbojas ārvalstīs, pat divu atomelektrostaciju (AES) būvniecībā. Uzņēmums darbojas kopš 1952. gada, tā ir akciju sabiedrība Siltumelektroprojekts. Un šobrīd tas eksportē 99% (!) no visiem saviem projektēšanas darbiem.

Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv pastāstīja AS Siltumelektroprojekts valdes priekšsēdētājs Dāvids Ambarcumjans.

– Vienmēr godājam sava uzņēmuma vēsturi, – sarunu uzsāk žurnāla m2 un portāla varianti.lv sarunas biedrs. –“Rīgas Siltumelektroprojekts” tika dibināts padomju laikos, 1952. gadā, kā Vissavienības Zinātniskās pētniecības un projektēšanas institūta “Teploelektroprojekts” filiāle. Mēs esam bijuši vienotā institūtu tīklā, kuri nodarbojās ar projektu izstrādi, kas saistīti ar enerģētiku. Pirmais uzdevums, ko pēc filiāles izveidošanas mums bija jārisina, – sagatavot projektus, kas nodrošinātu Latvijas galvaspilsētu ar siltumu un elektroapgādi. Vēlāk uzņēmums iesaistījās citu komplekso uzdevumu risināšanā, tostarp arī ar dzelzceļa satiksmes elektrifikācijas projektēšanā.
Pēc savas izglītojošās juridiskās formas mūsu priekštecis bija reāls institūts: tam uzticētais uzdevumu klāsts bija ievērojami plašāks nekā tikai inženiertehniskā projektēšana. Padomju “Siltumelektroprojekts” veica arī zinātniskos pētījumus, izstrādāja jaunus risinājumus un piedalījās dažādu modernu agregātu un tehnoloģiju izveidē.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā mēs kļuvām par privātuzņēmumu un turpinājām savu darbību jaunā juridiskā formā. Šobrīd mums, protams, nav tāda zinātniskā potenciāla un tāda personāla sastāva kā agrāk, bet inženiertehniskā projektēšana mums joprojām ir augstā līmenī. Esam vieni no kompetentākajiem šajā jomā Latvijā. Tikai mūsu valsts projektos pēdējos gados praktiski nepiedalāmies. 99 % mūsu pakalpojumu tiek eksportēti un virzīti uz lieliem starptautiskiem projektiem.

– Ar kādu tehnisku uzdevumu risināšanu nodarbojaties pašlaik?
– Kā inženierprojektēšanas kompānija piedalāmies uzreiz divu atom-elektrostaciju (AES) būvniecībā. Pirmā ir Somijas AES “Hanhikivi-1”. Otrā ir AES “Akkuju”, kas tiek būvēta Turcijas dienvidu piekrastē.

Siltumelektroprojekts nodarbojas ar:
siltuma un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju projektiem;
siltuma un elektroenerģijas pārvaldes un sadales projektiem;
vides aizsardzības pasākumu projektiem;
attīrīšanas iekārtām;
būvniecību un arhitektūru;
elektrotehniku, automātiku, relejaizsardzību un sakariem. – Atomenerģētikas Latvijā nav, toties pastāv Latvijas uzņēmums, kas ir iesaistīts un nodarbojas ar visprogresīvāko, no zinātniskā viedokļa, inženiertehnisko būvju radīšanu. Kā veidojusies šāda situācija?
– No vēsturiskā viedokļa ne viss radies no jauna. Padomju laikos Latvijas “Siltumelektroprojekts” sastāvā bija arī “Atomprojekts”. Bija inženieru komanda, kas nodarbojās ar kodolenerģiju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, neredzot mūsu valsts atomenerģijas attīstības perspektīvas, gandrīz visa tā laika inženieru komanda izbrauca no mūsu republikas. Pēdējo divarpus desmitu gadu laikā Siltumelektroprojekts realizējis daudzus ar siltuma un enerģijas ražošanu saistītus projektus ārpus mūsu valsts: Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā. Visvairāk esam strādājuši Krievijā, īpaši Sanktpēterburgā. Tur mūsu uzņēmums jau sen ir saņēmis atzinību, un mēs joprojām cenšamies turēt augstu latiņu savā jomā!
Krievijā mums vienmēr bijuši labi biznesa sakari. Tur mums ir lieliska reputācija, ko esam ieguvuši ar augstu izpildīto darbu kvalitāti. Krievijas bizness augsti vērtē Baltijas pedantiskumu un mieru, tas palīdz sarežģītu uzdevumu risināšanā un dod pārliecību par veiksmīgām partnerattiecībām. Un sagadījās tā, ka 2016. gadā tieši pie mums vērsās Krievijas koncerns Titan2 – ģenerāluzņēmējs, kas nodarbojas ar AES būvniecību pēc Krievijas projektiem un tehnoloģijām. Aicināja piedalīties viņu projekta darbu konkursā! Mūsu piedāvājums vinnēja sarežģītu konkursu, mēs izturējām ilgas pārrunas, un rezultātā ieguvām līgumu par vienu no AES būvmontāžas bāzes Hanhikivi1 objekta projektēšanu. Profesionālā sadarbība un rezultāti viņus apmierināja. Mūsu biznesa ceļi savijās. Sadarbība bija stratēģiska – mēs pilnveidojāmies, esot lielā projekta sastāvā, apguvām daudzas jaunas prasības un procedūras, vinnējām daudzus jaunus konkursus un mūsu kā apakšuzņēmēju piedāvāto līgumu apjoms pieauga. Ir ievērojami augusi arī pati kompānija, tās kompetences. Mēs esam palielinājuši darbinieku skaitu un tagad darbojamies kā filiāle trijās valstīs. Šobrīd visi mūsu inženiertehniskie resursi ir iesaistīti iepriekš minēto AES būvniecībā un gatavojas jauniem šajā nozarē starptautiskajiem projektiem.

– Kādus konkrētus darbus veicat AES? Vai tie kaut kā ir saistīti ar atomenerģiju?
– Nē (smaida. - m2). Mūsu uzdevums ir darba dokumentācijas izstrāde un pirmās pakāpes jebkuras sarežģītības industriālo būvju un enerģētikas objektu projektēšana, izņemot kodol-enerģiju. Turklāt veicam autoruzraudzību būvlaukumos. Bet atomenerģijas būvju projektēšanu veic uzņēmums ar nosaukumu Atomprojekts, kas ir ģenerālprojektētājs AES būvniecības projektā. Šajā posmā mēs piedalāmies projektu sākotnējā stadijā. Jebkura AES sākas ar pirms-projektēšanas stadiju, tai skaitā ģeoloģisko izpēti. Šo darbu veikšanā mēs esam iesaistīti tikai Somijas objektā, jo starp filiāles darbiniekiem mums ir ģeoloģisko zinātņu doktors, un tādā veidā palīdzam mūsu pasūtītājam ģeoloģijas atskaišu gatavošanā.
Tālāk rodas jautājums par būvmontāžas bāzes izveidi, kurā ietilpst pagaidu ēkas un būves, kuras pēc tam izmantos pasūtītājs un citi darbu apakšuzņēmēji tieši AES pamatēku un būvju kompleksa būvniecībā. Lūk, mums tiek uzticēta šo objektu projektēšana, kuros turpmāk atradīsies projekta vadītāji, pasūtītāja pārraudzības dienesti, AES būvnieki, inženieri un projektētāji, citi speciālie dienesti un projekta dalībnieki. Piemēram, mūsu atbildības jomā ir armatūras ražotnes, betona saimniecības, būvpilsētiņu, administratīvo sadzīves kompleksu u.c. ēku projektēšana. Izstrādājam un pielāgojam konkrētai realitātei šo ēku būvniecības dokumentāciju.
No sarežģītākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem, kas mums ir uzticēti enerģētikas segmentā, minēšu jaudas padeves shēmu, visas bāzes elektroapgādi, ieskaitot tīklus un apakšstacijas, sadales punktus un citas atomelektrostacijas elektrotehniskās daļas būves projektēšanu.

– Kāpēc ar šo projektēšanu nenodarbojas pats ģenerāluzņēmējs?
– Siltumelektroprojekts unikalitāte – prasme strādāt dinamiski. Ne visi projekta risinājumi var tikt realizēti uz vietas, un ne vienmēr būvnieki ir gatavi būvēt tā, kā tas norādīts projekta dokumentācijā. Rodas nepieciešamība veikt izmaiņas projektā, risināt radušās problēmas kopā ar būvniekiem. Šajā jomā, teikšu bez liekulības, mēs esam lietpratēji. Pateicoties savam profesionālismam, mēs esam nepieciešami mūsu pasūtītājam, un kā palīgstruktūra piedalāmies būvniecības projektu risinājumu novērtējumā, bet, ja nepieciešams, tad koriģējam dokumentāciju un veicam visus saskaņošanas posmus ar pasūtītāju uz vietas, kur notiek darbi. Jau iepriekš minēju: kompānijai Siltum-elektroprojekts ir trīs ārvalstu filiāles – Krievijā, Turcijā un Somijā. Tajās strādā aptuveni 140 cilvēki un Rīgā vēl apmēram 60. Siltumelektroprojekts atrodas AES būvlaukumos, kur veic darbu pēc savu projektu dokumentācijas. To nedara visi uzņēmumi: būt dinamiskam projektēšanas darbos ir diezgan sarežģīti.
Piebildīšu: ja Krievijas un Turcijas filiālē mums vairākums darbinieku ir vietējie iedzīvotāji, tad Somijas filiāles pamatsastāvā ir Latvijas iedzīvotāji.

– Darbs pie AES celtniecības projektiem ir prestižs un godājams. Ir ar ko lepoties. Un tomēr: kāpēc Jūs ignorējat Latvijas projektus?
– Mēs tos neignorējam. Viss ir vienkārši: mums trūkst inženieru resursu, vajag vairāk speciālistu. Pēdējais lielais projekts, pie kura Siltumelektroprojekts strādāja Latvijā, bija valsts finansētās augstsprieguma līnijas Kurzemes Loks būve. Piedalījāmies tās pirmo divu posmu projektēšanā, bet trešajā pat nemēģinājām piedalīties. Novirzījām visus resursus uz AES – uz perspektīvāku uzdevumu. Ja būtu tādas iespējas, mēs strādātu arī Latvijā, tikai inženierresursu pietrūkst. Papildināt štatu ar jauniem darbiniekiem ir grūti.

– Latvijas izglītības sistēma negatavo vajadzīgos speciālistus?
– Izglītības sistēma gatavo labus speciālistus. Tikai to ir par maz. Otrkārt, ekonomiskā situācija mūsu valstī neļauj noturēt augstskolu absolventus. Mājās jauno inženieru algu līmenis neatbilst tam, ko viņi var saņemt ārzemēs. Bieži Skandināvijā sastopam inženierus no Latvijas, kur viņu alga ir 2,5-3 reizes lielāka nekā vidēji Latvijā.

– Kā rīkoties šādā situācijā?
– Ir jādomā par Latvijas ekonomikas kopējo attīstību. Mūsu nozare ir tikai daļa no tās: ienākumiem būtu jāaug visiem – gan ārstiem, gan Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, izglītības jomas un citu profesiju pārstāvjiem. Inženierzinātņu izglītība Latvijā ir laba. Tajā jomā, kurā darbojamies, mūsu inženieru skolu ciena un zina, Eiropā par Latvijas inženieriem ir labas atsauksmes. Latvijā projektēšanas uzņēmumi ir gatavi nodrošināt darbu jaunajiem inženieriem, kuri ir pabeiguši tehnisko universitāti, maksājot šiem nepieredzējušajiem speciālistiem apmēram 1 000 eiro mēnesī. Vācijā, Dānijā, Skandināvijas valstīs jaunais Latvijas speciālists ar diplomu un valodas zināšanām saņems daudz dās-nākus piedāvājumus. Un tur neko nevar darīt – tādi ir brīvās konkurences noteikumi. Mēs nespējam ar varu noturēt cilvēkus, atliek tikai attīstīties un mēģināt augt. Siltumelektroprojekts to arī dara, veicot pasūtījumus ārzemēs. Strādājot AES celtniecības projektos, mēs iegūstam iespēju noteiktās jomās radīt labvēlīgākus darba samaksas noteikumus mūsu darbiniekiem.

– Un cik ilgi Jūsu uzņēmuma resursi tiks nodarbināti ārzemēs?
– Mēs centīsimies palikt tur pēc iespējas ilgāk – attīstīsimies un augsim, piesaistot vairāk līdzekļu mājās, tādējādi paliekot noderīgi Latvijai. Līgumi mums ir noslēgti labvēlīgi, un mēs strādājam pie to veiksmīga turpinājuma. Protams, vēlamies nostiprināties un atgriezties Latvijas tirgū un piedalīties lielos projektos, bet tas ir nākotnes jautājums. Šobrīd Siltum-elektroprojekts ir tā kompānija, kas pelna starptautiskajā tirgū, bet nodokļus maksā savās mājās.

 

P.s.: Profesionāls viedoklis
Par enerģētiku
Pēc statistikas datiem, dominējošais elektroenerģijas ražošanas avots pasaulē ir ogles. Bet to loma samazinās, jo šis produkts piesārņo apkārtējo vidi, bet tehnoloģijām nav attīstības perspektīvas. Latvijā ogles tiek izmantotas vismazāk. Mums pamatā ir jaudīgas hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas. Ir palielinājies koģenerācijas elektrostaciju skaits. Tiesa gan, kādu laiku priekšstats par tām nebija labs, jo daļa uzņēmēju stacijas attīstīja, cerot vienīgi uz valsts dotācijām saražotās enerģijas iepirkšanā. Tiklīdz dotācijas izsīka, uzņēmumi sāka strādāt ar zaudējumiem. Pašlaik arvien vairāk uzņēmēju veido koģenerācijas stacijas prātīgāk un saņem peļņu dabiskās konkurences apstākļos energoresursu tirgū. Viens no šādiem pozitīvajiem piemēriem ir uzņēmums EGG Energy, kas ieguldījis līdzekļus vistu mēslu pārstrādē un enerģijas ieguvē. Veiksmīgais projekts tika īstenots ar mūsu līdzdalību.
Latvija ir maza valsts. Un ievērojama daļa uzņēmēju pie mums prot labi skaitīt naudu, ieguldīt to efektīvi un, kā redzam, pēdējā laikā realizē projektus ar pietiekami augstu pievienoto vērtību.