Līdz ar Euribor likmju samazināšanos šī gada otrajā pusē, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sācies pakāpenisks aktivitātes pieaugums. Tas vērojams arī jauno projektu segmentā, kur pāris gadu garumā “uzkrātais” gatavo dzīvokļu portfelis pamazām sāk sarukt. Vadošā mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša atklāj, kādus dzīvokļus klienti izvēlējušies 2024. gadā un kādas tendences dominē pircēju izvēlē.

Noteicošais faktors – steidzamība

Šogad nekustamā īpašuma tirgū turpina iezīmēties tendence, kas novērota pēdējos divos, trīs gados: pircēji dzīvokļus iegādājas tikai tad, kad tas ir patiešām nepieciešams, un priekšroku dod jau pilnībā gataviem mājokļiem, kas garantē iespēju ievākties jau drīz pēc iegādes. Šādu izvēli visbiežāk izdara jaunās ģimenes, kurās gaidāms bērniņš un kurām esošais mājoklis kļuvis par šauru.

Šī tendence norāda uz diviem galvenajiem faktoriem: steidzamību un tirgus piesātinājumu. Agrāk dzīvokļus būvniecības stadijā “izķēra” kā karstus pīrādziņus, cerot uz zemāku iegādes cenu, bet šodien pircēji izmanto iespēju apskatīt gatavus dzīvokļus klātienē, novērtēt to kvalitāti un pieņemt pārdomātus lēmumus.

Savukārt pircēji, kuriem mājokļa iegāde nav steidzama prioritāte, šogad izvēlējās nogaidīt, turpinot dzīvot esošajos mājokļos vai īres dzīvokļos cerībā uz Euribor likmes samazināšanos. “Šī situācija atspoguļo pircēju piesardzību un vēlmi pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem,” secina Kaspars Ekša.

Topa augšgalā – trīsistabu dzīvokļi

“Bonava” apkopotie dati liecina, ka šogad lielākajā daļā jauno projektu vislielākais pieprasījums bijis pēc trīsistabu dzīvokļiem. Šo mājokļu galvenie pircēji bija ģimenes ar bērniem vai jaunās ģimenes, kas plāno ģimenes pieaugumu tuvākajā laikā. Īpaši augstu novērtēti dzīvokļi ar pārdomātu plānojumu, kur guļamistabas ir atdalītas un neatrodas cieši viena otrai blakus, nodrošinot vairāk privātuma.  Īpaši būtisks kritērijs klientiem bija arī laba skaņas izolācija mājoklī.

Savukārt divistabu dzīvokļi bija īpaši populāri jauno profesionāļu un pirmspensijas vecuma cilvēku vidū. Pēdējie pēc bērnu izaugšanas arvien vairāk novērtē jauno projektu piedāvātās priekšrocības – iespēju dzīvot energoefektīvos un modernos mājokļos, vienlaikus ievērojami samazinot apkures un citu uzturēšanas izmaksu slogu. Samērā augsta interese no klientu puses izrādīta arī par vienistabas dzīvokļu iegādi un īri.

“Pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem papildus stimulē arī banku politika, kas piedāvā zemāku pirmo iemaksu un izdevīgākas procentu likmes. Augsts energoefektivitātes līmenis ir kļuvis par must have jeb obligātu kritēriju, ar ko pircēji rēķinās, izvēloties jaunos projektus,” norāda Kaspars Ekša. Viņš uzsver, ka šī pieeja īpaši izceļas pašreizējos apstākļos, kad pircēji rūpīgāk izvērtē savas iespējas un prioritātes, meklējot mājokļus, kas ir funkcionāli, energoefektīvi un ilgtermiņā izdevīgi.

Prioritāte – finansiālais izdevīgums

Tendence vadīties pēc finansiālā izdevīguma atspoguļojas arī klientu izvēlē, lūkojoties uz ēkas stāvu, kurā atrodas dzīvoklis. Pirmā stāva dzīvokļi ir populāri zemākas cenas un papildu ērtību, piemēram, terases vai mazdārziņa dēļ. Tie īpaši piesaista ģimenes ar maziem bērniem vai mājdzīvniekiem, jo nodrošina ērtu iespēju nokļūt zaļajā zonā.

Otrā un trešā stāva dzīvokļi ir īpaši pieprasīti mājās bez lifta, jo tie piedāvā vieglāku piekļuvi, vienlaikus izvairoties no pārlieku lielas kāpšanas. Savukārt mājās ar liftu augšējo stāvu dzīvokļi parasti ir dārgāki, un daudzi pircēji izvēlas nevis pievilcīgu skatu pa logu, bet finansiāli izdevīgākus mājokļus otrajā vai trešajā stāvā.

“Šīs izvēles uzskatāmi atspoguļo pircēju prioritātes, kur izdevīgums un praktiskums bieži vien tiek likts augstāk par estētiskām priekšrocībām, piemēram, skaistu skatu pa logu,” secina Kaspars Ekša.

Joprojām priekšroka personīgajām automašīnām

Lai gan galvaspilsētā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra, 95 % gadījumu, iegādājoties dzīvokli, pircēji vēlas nodrošināties ar automašīnu stāvvietu. Dzīvokļi, kuriem nav iespējas iegādāties autostāvvietu, ir ievērojami mazāk pieprasīti. Atsevišķos projektos, piemēram, “Dreilinga mājas” Dreiliņos, katram dzīvoklim tiek nodrošināta autostāvvieta, tomēr interese bieži tiek izrādīta arī par papildu stāvvietu iegādi. Tas liecina par iedzīvotāju vēlmi pielāgot dzīves apstākļus ikdienas mobilitātes paradumiem un prasībām pēc komforta, it īpaši ģimenēm ar vairākām automašīnām.

“Interesanti, ka elektrouzlādes autostāvvietas pagaidām nav īpaši pieprasītas, savukārt stāvvietām ar jumtu ir ievērojamas priekšrocības. Piemēram, projektā “Krasta kvartāls” segtas stāvvietas ar jumtu ir īpaši novērtētas, jo tās atvieglo ikdienu – īpaši ziemā, kad nav jātīra sniegs no automašīnas,” stāsta Kaspars Ekša, piebilstot, ka tajā pašā laikā īres mājā novērojama pretēja tendence – nereti iedzīvotāji izvēlas pārvietoties ar sabiedrisko transportu un neīrēt automašīnas stāvvietu, visticamāk, lai ietaupītu uz īres maksas rēķina, kas ir 50 eiro mēnesī.

Rezervācijas būvniecības stadijā “atgriežas”

“2024. gads ir bijis izaicinājumu pilns gan mājokļu attīstītājiem, gan pircējiem,” norāda Kaspars Ekša. “Tirgū bija vērojama pircēju piesardzība un ļoti rūpīga pieeja lēmumu pieņemšanā. Klienti aktīvi izvērtēja attīstītāju piedāvātās akcijas un īpašos nosacījumus, priekšroku dodot finansiāli pieejamākiem mājokļiem, kā arī gataviem dzīvokļiem, kurus iespējams apskatīt un novērtēt klātienē. Tomēr, ņemot vērā, ka gatavo mājokļu piedāvājums tirgū turpina sarukt, paredzams, ka 2025. gadā pircēji arvien aktīvāk atgriezīsies pie mājokļu rezervācijas jau būvniecības stadijā. Šī tendence var radīt lielāku konkurenci pircēju vidū, un lēmumu pieņemšanas process kļūs dinamiskāks, jo laika pārdomām būs mazāk.”