Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no pēc decembrī prognozētajiem 2% līdz 1,8%, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Vienlaikus Latvijas Banka saglabājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam 3,6% apmērā, bet 2026.gadā saglabāta izaugsmes prognoze par 3,8%. Latvijas Banka sagaida, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.

Vispārējās valdības budžeta bilances vērtējums šim un nākamajam gadam nav būtiski mainījies. Savukārt prognožu perioda beigās - 2026.gadā - deficīts tiek prognozēts lielāks, jo gaidāmas apjomīgākas valdības investīcijas, nekā iepriekš paredzēts. 2024.gadam budžeta deficīts tiek prognozēts 4,1% apmērā no IKP, 2025.gadam - 3,4% no IKP un 2026.gadam - 2,3% no IKP. Valsts parāda līmenis koriģēts uz augšu, jo gaidāma vājāka nominālā IKP izaugsme līdz ar zemāku inflāciju. Valsts parāda līmenis 2024.gadam prognozēts 44,3% apmērā no IKP, 2025.gadam un 2026.gadam attiecīgi 45,2% un 45,7% no IKP.

Bezdarba prognoze nedaudz palielināta tuvākajiem periodiem vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. 2024.gadam tā paaugstināta līdz 6,5% un 2025.gadam - līdz 6,3%, kamēr 2026.gadā bezdarba līmenis gaidāms iepriekš prognozētajā 6,1% līmenī. Darba algu pieauguma prognoze nav mainīta, pieaugumam saglabājoties virs ilgtermiņa vidējā kāpuma, proti, 2024.gadam - 8%, bet 2025. un 2026.gadam - attiecīgi 7,9% un 7,6%. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka Eiropa ir jauna biznesa cikla sākumā. Šogad izaugsme lēnām atsāksies, bet turpmākajos gados tai būtu jākļūst straujākai.