Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev vai tuviniekiem piederošā īpašumā, tomēr Luminor bankas veiktā aptauja* atklāj, ka 15% šobrīd dzīvo īrētā mājoklī. Šī tendence dažādos reģionos ir atšķirīga – visvairāk īrnieku ir Rīgā un Kurzemē, savukārt Pierīgā, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē īrnieku īpatsvars ir zemāks.

Lai gan lielākā daļa īrnieku koncentrējas galvaspilsētā Rīgā, kur īrētā mājoklī dzīvo 22% iedzīvotāju, interesanti, ka Kurzemē šis rādītājs ir gandrīz tikpat augsts – 20%. Pārējos reģionos īrēto mājokļu īpatsvars ir ievērojami zemāks – Latgalē un Pierīgā vien 9%, Zemgalē 13%, bet Vidzemē 11%.

“Latvijā īrētos dzīvokļos dzīvo ne tik liela daļa iedzīvotāju kā citās Eiropas valstīs, tomēr šis īpatsvars būtiski atšķiras dažādos reģionos. Kurzemi šobrīd var uzskatīt par ekonomiski dinamiskāko reģionu ārpus galvaspilsētas un apkārtnes. Tur iespējams nereti dodas cilvēki, arī jaunieši, kas vēl nav paspējuši iegadāties vai uzbūvēt savu mājokli, to apliecina arī aptaujas dati, uzrādot lielāku īres īpatsvaru. Būtisks faktors ir arī tas, ka aptuveni 40% Kurzemes ekonomikas veido Liepāja, kur ir populāra arī dzīvokļu iegāde investīcijām un to tālāka izīrēšana,” norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.

Mājokļa iegāde joprojām prioritāte

Mājokļu kreditēšana šobrīd uzrāda strauju izaugsmi, un interese par īpašumu iegādi joprojām ir augsta. 2024. gada pēdējā ceturksnī Luminor izsniegto mājokļu kredītu apjoms Latvijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Ņemot vērā šo tendenci un jaunu mājokļu ierobežoto pieejamību, Luminor eksperti prognozē, ka mājokļu cenas turpinās pieaugt. Luminor dati liecina, ka vidējais mājokļa kredīta apmērs pēdējo divu gadu laikā ir audzis par 10%, šogad pārsniedzot 90 000 eiro.

“Lielākā daļa īrnieku apsver iespēju iegādāties savu mājokli, ja tas būtu finansiāli izdevīgi. Tas ļauj secināt, ka īpašumtiesības joprojām tiek uzskatītas par stabilu un ilgtermiņā drošu risinājumu. Vienlaikus īres tirgus piedāvā elastīgus risinājumus tiem, kuri vēl nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības vai meklē lielāku mobilitāti. Gan īpašumtiesības, gan īre ir risinājumi ar savām priekšrocībām, un katram iedzīvotājam būtiski izvērtēt savas individuālās vajadzības,” papildina Kaspars Sausais.

Aptauja liecina, ka lielākā daļa īrnieku būtu gatavi iegādāties savu mājokli, ja hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai. Šādu izvēli izdarītu 86% Latvijas, 91% Igaunijas un 88% Lietuvas iedzīvotāju. Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto ir pilnībā pārliecināti, ka veiktu šādu soli. Vien tikai neliela daļa iedzīvotāju norāda, ka nebūtu gatavi mainīt īres īpašumu uz privātu – 6% Latvijā, 8% Igaunijā un 9% Lietuvā.

Īrēt vai pirkt?

Īrei ir vairākas priekšrocības – tā nodrošina elastību, ļaujot ātrāk un vienkāršāk mainīt dzīvesvietu, ja mainās darbavieta vai finansiālā stabilitāte. Tāpat īrniekiem nav nepieciešams sākotnēji ieguldīt lielus finansiālus līdzekļus, kas var būt izšķirošs faktors cilvēkiem, kuri vēl nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības un iegādāties mājokli. Vēl viena būtiska īres priekšrocība ir tas, ka lielāko daļu remonta un uzturēšanas izdevumu parasti sedz īpašnieks.

Savukārt dzīvošana savā īpašumā sniedz lielāku drošības sajūtu un aizsargā no īres maksas pieauguma vai iespējamiem riskiem, piemēram, no īres līguma izbeigšanas, kas ilgtermiņā to padara par stabilāku izvēli. Turklāt nekustamais īpašums ir ieguldījums, kas laika gaitā var palielināt savu vērtību un kalpot kā finansiālais drošības spilvens. Īpašniekiem ir arī iespēja veikt remontdarbus un pielāgot mājokli savām vajadzībām, kas īrētā mājoklī bieži vien ir ierobežoti.