Latvijas nekustamo īpašumu tirgus 2024. gadā uzrādīja nedaudz labākus rezultātus nekā iepriekšējā gadā. Ja 2023. gadā īpašniekus nomainīja 46 977 nekustamo īpašumu objekti, tad 2024. gadā tādu bija 47 732. Pieaugums ir 1,56 %.

2024. gada pirmais pusgads iezīmējās ar vājāku nekustamā īpašuma pircēju aktivitāti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Stāvoklis sāka izlīdzināties tikai vasaras beigās, kad tirgus pārliecinājās, ka Eiropas Centrālās bankas tendence samazināt starpbanku procentu likmes ir noturīga. Latvijai, kur darījumu, kas tiek kārtoti, piesaistot banku kredītlīdzekļus, īpatsvars pēdējos trīs gadus nenokrītas zemāk par 46 %, šis moments spēlēja un turpina spēlēt būtisku lomu. Tas īpaši attiecas uz budžeta klases jaunceltnēm, kur hipotēkas aizdevumus izmanto ne mazāk par 80% pircēju.

Cerību par to, ka 2024. gada nekustamo īpašumu tirdzniecības statistika būs salīdzināma ar 2023. gadu, žurnāls Kvadrātmetrs un portāls varianti.lv pauda jau kopš trešā ceturkšņa beigām. Tā tas arī notika. Būtiska atšķirība bija tikai tā, ka aizvadītajā gadā primārajā tirgū manāmi samazinājās jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms. Pieprasījums pēc tiem sāka atjaunoties rudenī, un tādēļ 2024. gadā nebija iespējams likvidēt pārdošanas apjoma starpību salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rezultātiem — pietrūka laiks.

Tomēr darījumu vispārējā statistika izrādījās relatīvi laba: noturēties virs ūdens un pat uzrādīt nelielu kāpumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas nekustamā īpašuma tirgum palīdzēja lēto mājokļu tirgus un vispirms jau sērijveida mājokļu segmenta aktivitāte. Tieši tas aizvadītajā gadā bija nokļuvis lielākās daļas Latvijas pircēju uzmanības centrā; tam pievērsās tostarp arī tie pircēji, kas pirms tam apsvēra iespēju pirkt mājokli jaunceltnēs, bet augsto procenta likmju un maksātspējas pasliktināšanās dēļ bija atteikušies no ieceres īstenošanas vai arī bija atlikuši to līdz labākiem laikiem. Tas viss liek domāt, ka noteiktos apstākļos tirgus varēja būt labāks nekā tas, kuru redzējām. Bet arī tas nav slikti, un tādēļ priecājamies par to, kas ir.

2024. gadā Latvijā tika noslēgti 47 732 pirkuma līgumi, bet 2023. gadā — 46 997. Tas tad arī ir devis 1,56 % kāpumu. Tiesa, ja salīdzina aizvadītā gada skaitļus ar 2022. gada (52 752 darījumi) un 2021. gada (56 502 darījumi) skaitļiem, aina ir mazliet bālāka. 2024. gada nekustamā īpašuma tirdzniecības rādītāji ir zemāki arī par tiem, kas tika reģistrēti pirmskovida 2019. gadā, kad Latvijas zemesgrāmatu nodaļās tika reģistrēti 49 890 pirkuma līgumi. Šī rādītāja sasniegšanu var uzskatīt par Latvijas nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumu tuvākajiem gadiem. Palīdzēt, šķiet, ir gatavas arī bankas: Latvijā 2024. gadā ir pēdējos 15 gados lielākais jauno hipotēkas līgumu nostiprināšanas iesniegumu skaits (26 650). Jāpiezīmē, ka tas ir noticis uz lētāku nekustamā īpašuma segmentu aktivitātes rēķina. Salīdzinājumam: 2023. gadā zemesgrāmatā tika reģistrēti 22 652 hipotēkas nostiprināšanas iesniegumi, 2022. gadā — 24 561, 2021. gadā — 23 597, 2020. gadā — 22 444, bet 2019. gadā — 23 774.

Zemesgrāmatas statistikas izpēte pa atsevišķiem reģioniem rāda, ka Latvijas galvaspilsēta pagājušo gadu ir noslēgusi relatīvi stabilā stāvoklī — tika pārdoti 14 638 nekustamie īpašumi. Tas ir par 3,8 % vairāk nekā 2023. gadā (14 172 darījumi), bet par 3,1 % mazāk nekā 2022. gadā (15 104 darījumi) un 6,4 % mazāk nekā 2021. gadā (15 645 darījumi). Līdz pirmskovida 2019. gada rezultātiem Rīgai ir pietrūcis 2,3 %. Savukārt jaunu hipotēkas līgumu reģistrācijas dati izskatās šādi: 2024. gads — 9381 iesniegums (+8,3 % pret iepriekšējo gadu), 2023. gads — 8659 iesniegumi, 2022. gads — 9434, 2021. gads — 9483. bet 2019. gads — 9388. Tā nu sanāk, ka šajā pozīcijā pirmskovida rādītājs ir jau sasniegts.

Rīgas rajonā nekustamā īpašuma pircēju aktivitāte aizvadītajā gadā bija nedaudz (par 2 %) mazāka nekā 2023. gadā — 7320 pirkuma darījumu pret 7467 gadu iepriekš. 2024. gads Rīgas apkaimei ir bijis sliktākais kopš 2015. gada, kad tika reģistrēti 7147 pirkuma darījumi.

Latvijas galvenajā kūrortā 2024. gadā ir pārdots 1371 nekustamais īpašums, kas ir par 3,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Te gan jāpiebilst, ka 2022. un 2021. gadā šis rādītājs bija ievērojami augstāks — attiecīgi 1433 un 1660 darījumi.

Ārpus galvaspilsētas reģiona vispatīkamākā aina pagājušajā gadā bija vērojama Zemgalē, kur Zemgales rajona zemesgrāmatā tika reģistrēts 7841 nekustamā īpašuma pirkuma darījums. Tas ir par 7,5 % vairāk nekā 2023. gadā (7291 darījums). Šo procesu pavadīja jauno hipotēkas līgumu nostiprinājumu skaita pieaugums: 3805 pret 3100 gadu iepriekš.

Iepriekšējiem tuvi rezultāti tika fiksēti Latgalē un Vidzemē. Latgale uzrādīja minimālu tirdzniecības pieaugumu 0,6 % apmērā, kas faktiskos skaitļos ir 7002 pirkuma darījumi 2024. gadā pret 6961 darījums 2023. gadā. Savukārt Vidzemes rajona zemesgrāmatā ir reģistrēti 5216 pirkuma darījumi, kas ir praktiski tikpat, cik iepriekšējā gadā, kad savus īpašniekus nomainīja 5220 nekustamā īpašuma objekti. Gan vienā, gan otrā reģionā ir fiksēts jauno hipotēkas līgumu skaita pieaugums.

Runājot par Kurzemi, jākonstatē, ka pircēju aktivitāte šeit ir samazinājusies par 2,9 %. 2024. gadā tika pārdotas 5715 nekustamā īpašuma vienības, bet 2023. gadā — 5886. Jauno hipotēkas līgumu skaits tajā pašā laikā ir pieaudzis par 10,4 %. Tas lieku reizi apstiprina, ka bankas bija, ir un būs svarīgs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētājs.