Gada nogalē mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk, secināts jaunākajā "Latio" Mājokļu pircēju pārliecības indeksā. Pēdējo mēnešu laikā kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 15%, savukārt darījumi ar hipotekārajiem kredītiem par 7% vairāk.

Informāciju sagatavoja Dr. oec. Ksenija Ijevleva, Latio| Tirgus Analītiķis.

Daļu statistikas veido darījumi, kas sākti gada sākumā un noslēgušies vien tagad. Līdz ar trešo EURIBOR likmes samazinājumu, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, "Latio" eksperti fiksējuši paradoksu; lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvijas ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa"* dati par novembri:

- 61 diena - vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (63 - oktobrī; 65 - septembrī; 65 - augustā; 70 - jūlijā; 70 - jūnijā; 75 - maijā);

- 12% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (10% - oktobrī; 11% - septembrī; 12% - augustā, 8% - jūlijā; 9% - jūnijā; 9% - maijā);

- 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (17% - oktobrī; 18% - septembrī; 17% - augustā; 15% - jūlijā; 17% - jūnijā; 18% - maijā);

- 66% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (66% - oktobrī; 64% - septembrī; 61% - augustā; 59% - jūlijā; 52% - jūnijā; 55% - maijā);

- 32 000 EUR visu darījumu summas mediāna** (34 000 - oktobrī; 33 400 - septembrī; 30 500 - augustā; 30 000 - jūlijā; 32 500 - jūnijā; 33 000 - maijā).

- 17% darījumu*** Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (19% - septembrī; 16% - augustā; 16% - jūlijā; 22% - jūnijā; 21% - maijā).

Novembris Rīgas mājokļu tirgū bijis aktīvāks gan darījumu skaita, gan īpašumu piedāvājuma ziņā. Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits pieauga par 3%, sasniedzot 4 910, savukārt īrei bija pieejami 3 000 dzīvokļi (+7%, salīdzinot ar oktobri). Teju 44% iegādei pieejamā piedāvājuma jeb 2 150 veidoja mājokļi sērijveida projektos. Jauno projektu pirmreizējā tirgū piedāvājums pieauga par 12% (1 590 dzīvokļi), cenām pārdošanas sludinājumos saglabājoties ap 2775 EUR/ m², bet noslēgtajos darījumos vidējās cenas samazinājās līdz 2 750 EUR/m² (-3%).

Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējās cenas apkaimēs pieauga par 4%, sasniedzot 2 060 EUR/m², savukārt Rīgas centrā cenu kāpums bijis vēl izteiktāks (+7%), sasniedzot 3 010 EUR/ m². Turpretī sērijveida dzīvokļu tirgū novērotas vien nebūtiskas vidējo cenu izmaiņas vidējās 1-2% robežās. Dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida projektā vidēji apkaimēs maksāja 1010 EUR (-1%), savukārt centrā vidējā cena samazinājās līdz 1 410 EUR/ m² (-2%). Īrei sērijveida ēkās bija pieejami 1 210 dzīvokļi.

Pircēju un pārdevēju aktivitātes pieaugums gada nogalē fiksēts arī reģionos. Daiga Blumberga, "Latio" darījumu vadītāja Vidzemē, novērojusi: "Rudens sākumā sevišķi aktivizējās īpašnieki - vēsmas par Kapitāla pieauguma nodokļa palielināšanos lika sarosīties tiem, kuriem pieder vairāki īpašumi, un kuri nenes labumu vai zināmus ienākumus. Savukārt pircēju aktivitāte augusi, sākot no oktobra. To varētu skaidrot ar pieejamāku banku finansējumu, zināmu pieradumu pie ģeopolitiskās situācijas un vispārēju stabilitāti, ko cita starpā veicina arī pozitīvie ECB lēmumi starpbanku likmes samazināšanai."

Pircēju vidū aizvien pieprasītākie ir 1-2 istabu mājokļi, kas skaidrojams ne tikai ar finansiāliem apsvērumiem, bet arī mājsaimniecību struktūru. Proti, pēc OECD aplēsēm, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas vai ir spiesti dzīvot vieni. Pēdējā desmitgadē šādu viena cilvēka mājsaimniecību skaits pieaudzis vidēji par pieciem procentpunktiem visās vecuma grupās. Šī tendence nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju spēju vaidot uzkrājumus. Mūsdienu prasībām neatbilstošs, energoneefektīvs mājoklis ir milzīgs finansiālais slogs ar niecīgām cerībām uz vērtības pieaugumu.