Valsts zemes dienests (VZD) un Tieslietu ministrija (TM) ir izstrādājusi un vēl šogad decembrī plāno virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi universālās kadastrālās vērtības aprēķinam un grozījumus kadastrālās vērtēšanas noteikumos. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), Latvijas Īpašumu Vērtētāju asociācija (LĪVA), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina valdību nodrošināt kvalitatīvu kadastrālās vērtēšanas reformu.
Organizācijas uzskata, ka minētos noteikumus un izmaiņas var pieņemt tikai kā pagaidu risinājumu universālo kadastrālo vērtību ieviešanai no nākamā gada 1. janvāra, lai nodrošinātu piespiedu dalītās zemes atsavināšanas cenu aprēķināšanu zem privatizētajām daudzīvokļu mājām.
Kadastrālās vērtēšanas metodika ir būtiski jāreformē, lai tā atbilstu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam kadastrālās vērtēšanas mērķim un principiem, kurus Latvijas Republikas Saeima pieņēma šā gada 30. maijā, kā arī lai novērstu Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā konstatētās vismaz 29 sistēmiskās problēmas kadastrālajā vērtēšanā.
Līdz ar to nozares organizācijas un LPS aicina Ministru kabinetam uzdot TM iesniegt grozījumus gan universālajā kadastrālo vērtību bāzē, gan kadastrālās vērtēšanas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto masveida vērtēšanas prasību ievērošanu, pirms TM iesniegs valdībā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma Pārejas noteikumu 50. punktā noteikto jauno kadastrālo vērtību bāzi, ar kuras spēkā stāšanos tiks izbeigta fiskālās un universālās kadastrālās vērtības līdzās pastāvēšana.
VZD publicētajās viena kvadrātmetra (m2) salīdzināmajās universālo kadastrālo vērtību kartēs ir uzskatāmi redzams, ka universālās kadastrālās vērtības ar nekustamā īpašuma tirgus atskaiti uz 01.07.2022. ir tāds pats brāķis, kā tās projektētās kadastrālās vērtības, kuras Valsts zemes dienests publiskoja 2020. gada vasarā ar nekustamā īpašuma tirgus atskaiti 01.07.2019. un kuras Ministru kabinets neapstiprināja.
LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzsver: “Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija novērtē Valsts zemes dienesta paveikto darbu, bet redzam, ka jauno universālo vērtību aprēķina metodikas rezultātā, piemēram, salīdzināmiem īpašumiem universālās vērtības kardināli atšķiras. Pēc dienesta definīcijas, universālā vērtība ir aprēķināta uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gadā 1. jūlijā, nepārsniedzot 80 % no vidējā cenu līmeņa.”
Viņš min piemēru par ēkām Rīgas valstspilsētā: Blaumaņa ielā 5a universālā kadastrālā vērtība noteikta 1371 eiro/m2 apmērā, savukārt blakus esošiem salīdzināmiem objektiem Blaumaņa ielā 5 – 664 eiro/m2, Blaumaņa 3 – 696 eiro/m2, Blaumaņa 1 – 724 eiro/m2, bet Tērbatas 28 – 664 eiro/m2.
Savukārt Rīgā, Blaumaņa ielā 12 tā ir 934 eiro/m2, kur Zemesgrāmatā darījumos vidējā pārdošanas cena būs 2800 eiro/m2. Uzrādītā universālā vērtība 934 eiro/m2 ir 33% no 2800 eiro/m2, kas ir tālu no 80% no tirgus vērtības. Cenas Latvijas galvaspilsētas centrā nav būtiski mainījušās kopš 2022. gada 1. jūlija.
Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija savu kritiku un arī priekšlikumus kadastrālās vērtēšanas sistēmiskajiem uzlabojumiem ir paudusi regulāri vairāk nekā 15 gadu garumā gan oficiālās vēstulēs, gan sanāksmēs un Nekustamā īpašuma vērtēšanas konsultatīvā padomes sēdēs, taču praktiski un jūtami kadastrālās vērtēšanas sistēmas un metodoloģijas uzlabojumi līdz šim no Valsts Zemes dienesta puses nav veikti, aizbildinoties praktiski ar visu resursu trūkumu – gan naudas līdzekļu, gan datu, gan arī darbaspēka trūkumu.
LĪVA valdes loceklis Artūrs Žuromskis uzskata, ka “kosmētiskais remonts” pašreizējais sistēmai nav lietderīgs un ir jāveic pamatīga reforma, lai beidzot masveida nekustamo īpašumu vērtēšana Latvijā atbilstu vispārpieņemtiem principiem, kurus ir izdevies nostiprināt arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 66. pantā. LĪVA iepriekš ir norādījusi uz vairākiem stratēģiskiem izvēles variantiem un risinājumiem, kas ir iespējami pie dažādiem attīstības scenārijiem, tai skaitā paudusi priekšlikumu atteikties no ēku un būvju, kā arī telpu grupu (t.sk. dzīvokļu) masveida vērtēšanas kā tādas, ja gadījumā tuvākajā laikā nav sagaidāmi uzlabojumi VZD resursu pieejamībā. Varbūt pie ierobežotiem datiem u.c. resursiem būtu jāpieņem drosmīgs lēmums Latvijā pāriet tikai uz zemes masveida vērtēšanu, kas VZD būtu pa spēkam?
LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris norāda, ka jau vairākus gadus atpakaļ, diskutējot par kadastrālo vērtību sistēmas izmaiņām, nepārprotami secināts, ka tās jāaplūko vienlaikus ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku.