Latvijā un Igaunijā ekonomika atkopsies lēnāk nekā gaidīts, aģentūrai LETA prognozēja "Bigbank" galvenais ekonomists Rauls Eametss. Viņš norāda, ka Lietuvas ekonomika uzrāda izaugsmi, tikmēr Latvijā un Igaunijā vēl redzama lejupslīde. Vienlaikus Eametss prognozē, ka būvniecībā situācija kādā brīdī uzlabosies, jo EURIBOR likmju kritums gada laikā bijis labs. "Tipiski EURIBOR kritumam vajadzētu atstāt pozitīvu ietekmi uz ekonomiku - ierasti sākumā pieaug pieprasītie un izsniegtie mājokļu kredīti, tad sāk atdzīvoties nekustamo īpašumu tirgus, un galu galā visa būvniecības nozare iegūst jaunu elpu," pauž Eametss.

Raugoties no "Bigbank" darbības viedokļa, jauno noslēgto līgumu skaits 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar 2023.gada oktobri, ir būtiski pieaudzis. Piemēram, Igaunijā par 58,9%, Latvijā - trīs reizes, bet Lietuvā - par 60,24%. Vienlaikus gan Igaunijā, gan Latvijā vidējās izsniegtās mājokļu kredīta summas ir augušas - attiecīgi par 33,46% un 37,73%, kamēr Lietuvā šā gada laikā vidējā aizdevuma summa ir mazinājusies par 5,29%. Arī Igaunijas bankas apkopotie dati liecina, ka Igaunijā sākuši augt kredīti nekustamo īpašumu jomā. Līdzīga tendence vērojama Lietuvā un mazākā mērā arī Latvijā un Zviedrijā. Somijā joprojām ir tendence samazināties.

Eametss norāda, ka Latvija saskaras ar līdzīgām problēmām kā Igaunija, jo ekonomikas struktūra abām kaimiņvalstīm ir līdzīga, tostarp būvniecības un ražošanas nozarēs joprojām novērojams kritums, savukārt darba izmaksu pieaugums ir samazinājis konkurētspēju ekonomikā, īpaši tiem, kas orientējas uz eksporta tirgiem. No visām trim Baltijas valstīm Lietuva pašlaik uzrāda labus ekonomiskos rezultātus ar prognozēto iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi par 2,3% šogad un par 2,8% nākamgad. Eametss akcentē, ka Lietuva ir mazāk atkarīga no Skandināvijas tirgiem, un tās ekonomika gūst labumu no spēcīgām tirdzniecības attiecībām ar Poliju un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu migrācijas no Baltkrievijas.