Varianti.lv

Noteikumi paliks iepriekšējie

Noteikumi paliks iepriekšējie

Šobrīd Latvijā vispieprasītākie speciālisti, kuri tiek aicināti no ārvalstīm, ir lielkravas automobiļu vadītāji.  Visvairāk migrantu ierodas mūsu valstī no Ukrainas. Par to žurnālam m2 un portālam varianti.lv stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. Tiek skaidrots, kādā virzienā vērsta Latvijas migrācijas politika, plaši atbild arī uz jautājumiem, kas saistīti ar  termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem uz Latvijas nekustamā  īpašuma iegādes pamata.

–  Ir vairāki desmiti likumīgu  pamatu, kas ārzemniekiem  ļauj uzturēties Latvijā ar  saņemtu termiņuzturēšanās  atļauju. Šie uzturēšanās iemesli ir skatāmi Imigrācijas likumā. Pamatojoties uz šī normatīvā dokumenta dažādiem pantiem, termiņuzturēšanas atļaujas ir piešķirtas 39 007 ārzemniekiem (pēc stāvokļa uz 2017.gada 1.jūliju) no 124 valstīm. Šis fakts spilgti raksturo Latvijas atvērtību pasaulei. Bet… Joprojām tiek runāts par iedzīvotāju skaita samazināšanos un darbaroku trūkumu. Migrācijas politika zināmā mērā ir instruments, kas ļauj iedarboties uz šo procesu, tostarp piesaistīt valstij ārvalsts  darbaspēku. Vai varat formulēt mērķus un uzdevumus, kurus šodien uzdots īstenot Latvijas Republikas migrācijas politikai?

– Latvijas Republikas migrācijas politika vienmēr ir bijusi un būs vērsta uz valsts ekonomiskās attīstības stimulēšanu. Ja paraugāmies, kas Latvijai nepieciešams šodien, tad tiešām var teikt, ka ir vērojams darbaroku deficīts. Tās ir akūti vajadzīgas dažādu mūsu ekonomikas sektoru turp-mākai nostiprināšanai. Tādēļ valdības līmenī tiek apspriesti steidzami grozījumi tiesību aktos, un tam būtu jāatvieglo ārzemniekiem Eiropas Zaļās kartes saņemšana, tas ir, vienkāršot darba atļauju un uzturēšanās atļauju saņemšanu augsti kvalificētiem ārzemniekiem. Pagājušajā pavasarī un vasarā Ekonomikas ministrija uzsāka sagatavot sarakstu ar tām specialitātēm un profesijām, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Ļoti daudzu nozaru pārstāvji vēlējās, lai tajā tiktu iekļautas viņu pārstāvēto nozaru profesijas, uzstājīgi apgalvojot, ka tieši viņiem visvairāk ir vajadzīgas ārzemju strādnieku darbarokas. Reālā stāvokļa izpēte šo apgalvojumu gan neapstiprināja.

Līdz šim Latvija bija gatava atvieglot darba termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu augstas kvalifikācijas speciālistiem. Bet patiesībā vietējo darba devēju vidē vispieprasītākās ir pavisam citas profesijas, piemēram, lielkravas automobiļu šoferi…

– Arī būvnieku jomā skaļi žēlojas par darbaspēku trūkumu.

– Mēs ņemam vērā statistikas datus: divas trešdaļas no Latvijas termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumiem saistībā ar ārzemnieku darba uzsākšanu mūsu valstī attiecas uz kvalificētiem lielkravas automobiļu vadītājiem. Diemžēl šobrīd situācija  parāda, ka Latvijas  iedzīvotāji nespēj aizpildīt šīs  vakances. Pašlaik Latvijas firmas mēģina piepildīt šīs vakances ar kvalificētu darbaspēku  no Ukrainas un Baltkrievijas. Jauna tendence – darba termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana filipīniešiem, viņiem šogad ir izsniegta 51 atļauja  (pēc statistikas par 2017.  gada pirmo pusgadu). Ir Latvijas uzņēmumi, kas meklē darbiniekus tieši Austrumāzijas virzienā.

– Jūs minējāt lielkravu automobiļu vadītājus no Ukrainas. Nesen spēkā ir stājies bezvīzu režīms starp Eiropas Savienības valstīm un Ukrainu. Vai ir vērojams viņu pieplūduma pieaugums no šīs valsts?

– Es neteiktu, ka būtu vērojama iebraukušo no Ukrainas skaita palielināšanās. Taču arī bez tā no statistikas datiem izriet, ka tieši ukraiņi tiek pieņemti darbā biežāk nekā iebraucēji no citām valstīm.

Analizējot 2017. gada pirmajā pusgadā izsniegto pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju statistiku, atklājas šāda aina: visvairāk to ir izsniegts Ukrainas pilsoņiem (606), lielākā daļa no viņiem ir ieradusies pie mums strādāt. Tiesības uzturēties Latvijā piecus gadus šogad pirmo reizi ir noformējuši 579 Krievijas pilsoņi (lielākā daļa − saistībā ar darbu) un 320 Indijas pilsoņi, no kuriem vairākums ir ieceļojuši, lai mācītos. Šo uzskaitījumu turpina Baltkrievijas pilsoņi (199), no kuriem lielākajai daļai termiņuzturēšanās atļaujas ir izsniegtas uz Imigrācijas likuma darba pantu pamata.

Aplūkojot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas statistiku, pievēršu uzmanību izsniegšanas iemesliem, konstatējams, ka 2017.gada pirmajā pusgadā Latvijā ir ieceļojuši 1132 ārvalstu speciālisti, 753 – studenti… Skaita ziņā nākamais pamatojums – laulība ar mūsu valsts iedzīvotāju. Pirmajā pusgadā savu pirmo termiņuzturēšanās atļauju ir noformējuši 3233 citvalstu pilsoņi.

– Žurnāls „Kvadrātmetrs” ir specializēts izdevums, tādēļ nedaudz sīkāk parunāsim par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu saistībā ar nekustamajiem īpašumiem. Šā gada 1.jūlijā pagāja septiņi gadi, kopš tika pieņemti Imigrācijas likuma grozījumi, un tas ārzemniekiem ļauj saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz nekustamā īpašuma iegādes pamata. Vai varat pastāstīt par septiņu gadu rezultātu?

– Laikposmā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir saņēmusi no ārzemniekiem, kas Latvijā ir iegādājušies nekustamo īpašumus, 6057 iesniegumus par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu. Kopā ar viņu ģimenes locekļiem šādu iesniegumu ir bijis 14 823. Ja ņem vērā, ka dažas personas bija iegādājušās vairākus nekustamos īpašumus, var teikt, ka ārzemnieki, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju, ir iegādājušies Latvijā vairāk nekā 5500 nekustamo īpašumu. Septiņos gados šajā nolūkā ir iztērēti 1,190 miljardi eiro. Protams, lielākā daļa šīs naudas nonāca tirgū, kad spēkā bija iepriekšējie termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas noteikumi, tas ir, nekustamā īpašuma cenai bija jābūt vismaz 71 150 eiro, ja īpašums ir ārpus Latvijas lielākajām pilsētām, vai vismaz 142 300 eiro, ja tas ir Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai valsts lielākajās pilsētās.

Kopš 2014.gada 1.septembra minimālais nekustamā īpašuma cenas slieksnis, kas ārzemniekam ļauj pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu, ir pieaudzis līdz 250 000 eiro visā valsts teritorijā. Salīdzinot ar pagājušo gadu un 2014.gada pirmo pusgadu, bez šaubām, ārzemnieku veikto pirkumu skaita kritums ir ļoti ievērojams. 2015.gadā tika saņemti 272 pieteikumi sakarā ar  nekustamā īpašuma iegādi, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļaujas, 2016.gadā – 177, 2017.gada pirmajā pusgadā – 41. Bet šogad, piemēram, vispār nav neviena iesnieguma termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz 250 000 eiro valsts obligāciju iegādi, kas ļauj termiņuzturēšanās atļauju saņemt uz pieciem gadiem bez nepieciešamības katru gadu to pārreģistrēt. Kopumā uz šī pamata izsniegto derīgo termiņuzturēšanās atļauju ir 30 (ar ģimenes locekļiem – 74).

Acīmredzot, tas varētu būt saistīts ar noteikumu izmaiņām. Sākumā (kopš 2015.gada 1.janvāra) valsts obligācijas bija jānopērk par 250 000 eiro (atgriežamā daļa), un jāveic iemaksa valsts budžetā  25 000 eiro  apmērā. No 2017. gada 1. janvāra, saņemot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, jāveic iemaksa valsts budžetā 38 000 eiro apmērā. Par šādu soli minētā produkta potenciālie patērētāji reaģēja negatīvi. Tā vai citādi, bet, pat esot nenozīmīgiem kopējiem skaitļiem, termiņuzturēšanās atļauju iegūšana uz nekustamā īpašuma iegādes pamata ir izplatītākais tā dēvētās investoru vīzas iegūšanas veids.

Nevaru nepiekrist. Tomēr mums − valsts ierēdņiem − gribētos, lai vairāk tiktu investēts uzņēmumu dibināšanā. Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, investējot kapitālu Latvijas uzņēmumos, ir vairāki papildu nosacījumi, tostarp arī attiecībā uz darbinieku skaitu. Ja tas netiek darīts, termiņuzturēšanās atļauja tiek anulēta. Šajā ziņā ar nekustamo īpašumu ir vienkāršāk – kamēr tas pieder jums un jūs maksājat nekustamā īpašuma nodokli, nav nekādu problēmu.

– Nekustamo īpašumu mākleri un apbūvētāji laiku pa laikam pauž cerību, ka, ņemot vērā pašreizējo zemo aktivitāti, nekustamā īpašuma minimālās cenas slieksnis, kas ļauj pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, varētu tikt pazemināts līdz 175-190 tūkst. eiro. Vai ir pamats šādām gaidām?

– Imigrācijas likums ir aizvērts. Minimālās vērtības sliekšņa jautājums ir tēma politiķiem, kas pieņem lēmumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde strādā to tiesību aktu ietvaros, ko ir apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima. Nav gadījies dzirdēt, ka kāds būtu uzsācis sarunas par nepieciešamību pārskatīt noteikumus saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem uz nekustamā īpašumu iegādes pamata. Tādēļ šaubos, vai jūsu pieminētajām gaidām ir kāds pamats.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde kopā ar Ekonomikas ministriju katru gadu parlamentam iesniedz ziņojumu, kurā tiek analizēta Imigrācijas likuma darbība, tās plusi un mīnusi. Šis dokuments ir publisks. Šogad tas tiks iesniegts oktobrī. Pašreizējā situācijā, cik noprotu, plusu vietējiem nekustamo īpašumu pircējiem ir kļuvis vairāk: daudzi labi nekustamie īpašumi cenu korekcijas procesā ir kļuvuši viņiem pieejamāki. Bet elites klases mājokļi… Tie taču nekad nav maksājuši mazāk par 250 000 eiro. Tādēļ tiem ārzemniekiem, kuri ir orientēti uz šādiem pirkumiem un termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanu, arī pašlaik nav nekādu šķēršļu.

– Vai daudzi termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušie ārvalstu pilsoņi ir atteikušies no tām? Vai bieži ir gadījumi, kad cilvēki neierodas tās pagarināt?

–  Šādas termiņuzturēanās  atļaujas mēs paši  nepārreģistrējam, ir arī  personas, kuras vienkārši  neierodas. Saskaņā ar likumu,  ja persona triju mēnešu laikā  pēc termiņuzturēšanās  atļaujas termiņa beigām, nav  iesniegusi dokumentus TUA  (termiņuzturēšanās atļauja)  pagarināšanai, tā tiek  anulēta. Viens otrs, beidzoties termiņuzturēšanās atļaujas pirmajam piecu gadu termiņam, to nepagarina. Ir arī tādi. Vai daudzi atsakās? Šādas uzskaites mums nav. Varu tikai aptuveni novērtēt, salīdzinot termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitu un to īpašnieku skaitu uz 2017.gada 1.jūliju. Uz nekustamo īpašumu valdījuma pamata derīgu termiņuzturēšanās atļauju ir (ieskatās tabulās – ) 4805 ārzemniekiem (ar ģimenes locekļiem – 10 636), bet septiņu gadu laikā no ārzemniekiem saņemti 6057 šādi iesniegumi. Tātad par piektdaļu mazāk.

 Sakarā ar ieguldījumu  uzņēmumu pamatkapitālā derīgas termiņuzturēšanās atļaujas ir 189 investoriem (ar ģimenes locekļiem – 398), iesniegto iesniegumu skaits – 796. Kā redzams, uz šī panta pamata izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaita samazinājums ir vislielākais. Daļēji tas ir tāpēc, ka sākumā šajā likumā bija robi, daļa ārzemnieku bija ieguldījuši naudu, bet nevēlējās darboties vai bija izveidojuši tukšas firmas. Tāda prakse bija jāaizliedz, un prasības tika mainītas. Gandrīz simtprocentīgi visām šīm personām netika pagarinātas uz investīciju uzņēmumu statūtkapitālā pamata izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas, tas tika darīts viena iemesla dēļ − šie uzņēmumi neveica reālu ekonomisko darbību.

Termiņuzturēšanās atļaujas sakarā ieguldījumu banku subordinētajā kapitālā ir 259 ārzemniekiem (ar ģimenes locekļiem – 569), saņemto iesniegumu skaits – 485 (dati uz 2017.gada 1.jūliju). Respektīvi – šo TUA ir palicis divas reizes mazāk.

Vēlreiz norādu – daļa pircēju, piemēram, nekustamā īpašuma pircēju, ir secinājuši, ka termiņuzturēšanās atļauja vispār nav vajadzīga un viņiem pilnīgi pietiek ar daudzgadēju Šengenas vīzu, kas Eiropas Savienībā un Latvijā ļauj uzturēties 90 dienas pusgada laikā. Turklāt ir piemēri, kad, beidzoties piecu gadu termiņuzturēšanās atļaujas termiņam, cilvēki ir izmantojuši iespēju pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tā ir izdarījuši 80 ārzemnieku (kopā ar ģimenes locekļiem – 172), kas šajā nolūkā ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu un saņēmuši pastāvīgo termiņuzturēšanās atļauju.

– Nedaudz parunāsim vēl par nekustamo īpašumu nozarei sāpīgo: nekustamo īpašumu mākleri bieži sūdzas, ka ārzemniekiem, kas pagarina termiņuzturēšanās atļaujas termiņu vai lūdz to piešķirt pirmo reizi, samaksājot par paātrinātu savas lietas izskatīšanu, atbildi nākas gaidīt pusotru mēnesi.

– Diemžēl tā gadās. Nereti pagarināta dokumentu izskatīšana ir personām, kuri termiņuzturēšanās atļauju lūdz piešķirt atkārtoti. Viņus rūpīgi pārbauda, iepriekšējos gados tam bija nepietiekami daudz laika un resursu. Pārbaudei tiek piesaistīti kompetento iestāžu darbinieki, kas veic padziļinātu pārbaudi. Dažreiz, izvērtējot saņemto informāciju, esam spiesti atteikt piešķirt termiņuzturēšanās atļauju. Tie, kuri ir saņēmuši šādu atbildi, visdrīzāk, paši lieliski zina lietas apstākļus, kāpēc saņemts atteikums.

– Ja pretendents uz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu ir atbalstījis sociālajos tīklos Krievijas jurisdikciju Krimā, vai tas var būt atteikuma iemesls?

– Šis nav Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārraudzībā esošs jautājums, un es to nevaru komentēt. Varu atbildēt tikai uz jautājumiem par mūsu darbu. Atteikumu pamats parasti ir kompetento valsts iestāžu – Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās pretizlūkošanas dienesta konstatējumi. Jebkura no tām, pamatojot savu pozīciju, var ieteikt nepiešķirt termiņuzturēšanās atļauju vai nepagarināt termiņuzturēšanās atļaujas termiņu. Tomēr tas nav bijis šķērslis parastās vīzas saņemšanai, kas nepieciešama, piemēram, nekustamā īpašuma apsaimniekošanai. Nav gadījies dzirdēt, ka kāds investors būtu iekļauts to personu sarakstā, kurām liegts iebraukt Latvijā.

– Noslēdzot mūsu sarunu: tātad, ja esmu sapratis pareizi, Imigrācijas likuma grozījumi pantos, kas attiecas uz ārzemniekiem, kas iegādājas nekustamos īpašumus, pavisam noteikti nav gaidāmi?

– No mūsu puses tas netiek plānots. Viss pārējais ir atkarīgs no politiķiem.

----

Repatriācijas likums reglamentē uzturēšanās atļauju piešķiršanu personām, kas pārceļas uz dzīvi Latvijā. Saskaņā ar šo likumu pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir tiesīgi saņemt Latvijas pilsoņu pēcnācēji, kā arī tās personas, kam viena radinieka no tiešajiem radiniekiem tautība ir latvietis vai līvs. 2014.gadā iesniegumus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, pamatojoties uz Repatriācijas likumā noteikto, iesniedza 243, 2015.gadā – 154, 2016.gadā – 165 personas.

Interesanti termiņuzturēšanās atļauju statistikas fakti (uz 2017.gada 30.jūniju)

– Saistībā ar studijām Latvijas izglītības iestādēs termiņuzturēšanās atļaujas ir saņēmuši 5877 ārzemju studenti (ar ģimenes locekļiem – 5953). To valstu pirmajā pieciniekā, kuru pilsoņi saņēmuši Latvijas studentu termiņuzturēšanās atļaujas, ir iekļuvusi Vācija – 1198 cilvēki (ar ģimenes locekļiem – 1199), Uzbekistāna – 939 (ar ģimenes locekļiem – 944), Indija – 767 (ar ģimenes locekļiem – 768), Zviedrija – 372 (372) un Krievija – 262 (290). Spriežot pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Latvijas izglītības iestādēs tādas personas, kam piešķirtas termiņuzturēšanās atļaujas, ir no 78 valstīm.

– Atsevišķs Imigrācijas likuma pants paredz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu dažādu reliģisko konfesiju un kultu misionāriem. Šādas uzturēšanās atļaujas ir izsniegtas 169 dažādiem sludinātājiem (ar ģimenes locekļiem – 215). Viscītīgāk sava dieva vārdu Latvijas iedzīvotājiem nes ASV pilsoņi – 88 (neieskaitot ģimenes locekļus), kā arī Krievijas (30) un Ukrainas pilsoņi (14).

– Darba atļauja ir izsniegta 7872 ārzemniekiem (ar ģimenes locekļiem – 8989). Tas ir, neieskaitot tos, kam tā ir izsniegta uz panta „Kvalificēts darbs” pamata – vēl 1371 cilvēks (ar ģimenes locekļiem – 2055). Par galveno darbaspēka piegādātāju mūsu valstij var uzskatīt Ukrainu – 2064 šīs valsts pilsoņu ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas uz nodarbinātības pamata (ar ģimenes locekļiem – 2376). Šo sarakstu turpina Lietuva – 1210 (1322), Krievija – 850 (1481), Bulgārija 741 (750) un Baltkrievija – 620 (722).