Varianti.lv

New Hanza – jauns posms Rīgas attīstībā

New Hanza – jauns posms Rīgas attīstībā

Vairākus gadus ilgušais sagatavošanās process ir noslēdzies, un Rīgas centrā būvniecības apgriezienus uzņem viens no lielākajiem privātajiem projektiem Latvijā – jaunais New Hanza kvartāls. Kāds tas būs? Kāda ideja tajā ielikta, un kāds ir tā īstenošanas termiņš? Par to un citām unikalitātēm Latvijā, kuras tiks īstenotas šī grandiozā projekta ietvaros, stāsta Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere un ģenerāluzņēmēja Pillar Contractor izpilddirektors Jānis Lāčaunieks.

Jebkuram būvniecības projektam ir sava priekšvēsture. Kādam tā ir spilgtāka un bagātāka, citam – nedaudz mazāk. New Hanza gadījumā varam teikt, ka tā stāsts jau kopš pirmsākumiem liecina par sava veida poētiskām tradīcijām, kas ar laiku solās pāraugt spilgtā un aizraujošā leģendā.

New Hanza attīstītājs Pillar ir ABLV grupas uzņēmums. «Bankas īpašnieki teritorijai Rīgas centrā (starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielu – ) uzmanību pirmo reizi pievērsa aptuveni pirms 15 gadiem,» atceras Ieva Valtere. «Jau toreiz vadība veidoja ilgtermiņa attīstības stratēģiju bankai un saprata, ka nākotnē augošai finanšu iestādei visu darbinieku izvietošanai būs nepieciešama plaša galvenā mītne. Tādēļ tika nolemts jauno bankas ēku būvēt šeit.»

Attīstot šo ideju, kļuva skaidrs, ka bankas ēka nevar būt  kā vientuļš koks klajā laukā. Jābūt atbilstošai apkārtnei– infrastruktūrai, ielām, sabiedriskajām ēkām. Tā radās ideja veidot pilnvērtīgu biznesa un dzīvojamo kvartālu, kam jākļūst arī par Latvijas galvaspilsētas vizītkarti. Toreiz arī dzima projekta nosaukums New Hanza – par godu Hanzas savienībai, kas savulaik apvienoja vairākas Eiropas tirdzniecības pilsētas un kur Rīgai piešķīra vienu no galvenajām lomām. Nosaukums New Hanza sevī iekļauj tādus Hanzas savienības elementus kā finanses un tirdz-niecību, dinamisku dzīves un biznesa vidi.

Pirmie zemesgabali šajā teritorijā tika iegādāti 2003.gadā, bet viss zemesgabalu portfeļa veidošanas process ilga vairāk nekā desmit gadu. Šobrīd grupas bilancē ir 23 hektāri zemes New Hanza attīstībai. Laika gaitā iegādājoties jaunus zemesgabalus, arī bankas plāni attiecībā uz šo perspektīvo vietu Rīgas centrā apauga ar jaunām detaļām.

Strādājot ar šo projekta, ABLV vadība ir noteikusi tā izpildītājiem ambiciozu mērķi – palīdzēt pilsētai iecelt tās starptautisko vērtību jaunā līmenī. Tas, ka projekta starts bija jāgaida vairākus gadus, ir skaidrojams ar tā vērienu: daudz laika veltīts visu koncepciju detalizētai izstrādei. Pat šobrīd Pillar – galvenā projekta izpildītāja – struktūras turpina meklēt interesantākos un optimālus risinājumus.

Šobrīd mēs varam pārliecoši teikt, ka New Hanza radīšana pārgājusi no tā saucamās papīra stadijas uz aktīvo.

Jānis Lāčaunieks: Tas tā tiešām ir. Par atskaites punktu nākamā Rīgas biznesa rajona būvniecības darbiem kļuva 2016.gada 4.jūlijs – diena, kad iesākām pirmās kārtas būvniecības sagatavošanas darbus. Šīs kārtas ietvaros tiks izbūvēta infrastruktūras daļa, tostarp izveidotas nepieciešamās inženierkomunikācijas, lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēmas, sadzīves kanalizācijas sistēma, siltumapgādes un elektrības tīkli.

Sākta arī teritorijas ielu artēriju izveide. Līdz pagājušā pavasara beigām būvnieki bija paguvuši pabeigt vairāk nekā 80% no plānotajiem pirmās kārtas infrastruktūras darbiem. Visu darbu pabeigšana sagaidāma 2017.gada trešajā ceturksnī. Pirmās kārtas infrastruktūras būvniecības ietvaros mēs īstenosim Latvijā nebijuša lieluma un unikālu lietus ūdens savākšanas sistēmu zem teritorijā plānotā parka. Savā būtībā tā ir augstas ražības sūkņu stacija, kas nodrošina lielu ūdens peļķu neveidošanos pat stipra lietus laikā. Svarīgākā lietus ūdeņu savākšanas sistēmas daļa būs ūdens rezervuārs, kura apjoms ir 13 000 m3 jeb 13 miljoni litru. Sūkņu stacijas izbūves darbus veic LNK Industries, un, kā jau es minēju, Latvijā šāds projekts tiek īstenots pirmo reizi.

Kopējās izmaksas šīs kārtas būvniecībai plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā. Ieskaitot arī zemes gabalu iegādi, līdz šim pavasarim kopējais ieguldījums New Hanza pārsniedz 30 mlj. eiro.

Ieva Valtere: Tas viss, ko šobrīd rūpīgi dara Pillar grupas uzņēmumi – ģenerāluzņēmējs Pillar Contractor un arhitektūras uzņēmums Pillar Architekten –, ir tikai sagatavošanās darbi pirmo ēku būvniecības darbiem. Paralēli turpinām projektēt arī citas nākotnes jaunceltnes, tiek veidota darboties spējīga un profesionāla komanda, kurai ilgus gadus būs jānodarbojas ar New Hanza attīstību.

Ievērojot mūsu jauno attīstības posmu, pagājušā gada būtiskākais uzdevums mums bija izveidot tādas profesionāļu komandas, kas spēj pārvaldīt būvniecības un projektēšanas procesus. Gada laikā mūsu kolektīvam pievienojās 20 speciālistu, un šobrīd mēs spējam ar saviem spēkiem pārvaldīt visus projekta attīstības posmus.

Kādas funkcijas uzticētas Pillar Contractor?

Jānis Lāčaunieks: ABLV vadība uzskatīja, ka ir lietderīgi visas projekta kontroles un realizācijas funkcijas atstāt savās rokās. Tādēļ arī tika izveidoti meitasuzņēmumi Pillar Contractor, Pillar Architekten un arī apsaimniekošanas uzņēmums Pillar RE Services, kas spēj nodrošināt pilna servisa pakalpojumus: mēs vadām būvniecības darbus, esam ģenerāluzņēmējs, koordinējam visu projektēšanas procesu un uzraugām darbu izpildi.

Ieva Valtere: Bet nākotnē mēs nodarbosimies ar gatavo ēku apsaimniekošanu, tiklīdz tās tiks nodotas ekspluatācijā.

Šobrīd New Hanza projektā ikdienā iesaistīti vairāk nekā 30 cilvēku, kopumā visās Pillar struktūrās strādā ap 60 cilvēkiem. Komanda pieaugs arī nākotnē: 2017.gadā plānojam papildināt mūsu rindas ar projektētājiem un pieredzējušiem profesionāļiem būvniecības jomā. Šogad uzsāksim pirmo ēku būvniecību teritorijā.

Kurām no jaunceltnēm būs tas gods būt pirmajām?

Ieva Valtere: Pirmais būs ABLV Bank galvenās mītnes ēku komplekss, kura nepieciešamība un apspriešana bija pamatā visas teritorijas veidošanai. ABLV Bank ēkai būs 16 stāvu, reprezentabls vestibils, pārdomāta vieta klientu apkalpošanai, darba vietas aptuveni 900 cilvēkiem un vieta darbinieku atpūtai. Otra kompleksa ēka būs sešstāvu A klases biroju ēka. Tai būs BREEAM sertifikāts, kas apstiprina tās ilgtspēju un ekoloģiskumu.

Šajā ēkā brīvās telpas plānojam piedāvāt nomas tirgū, jo Rīgā šobrīd ir novērojams šādu telpu deficīts. Jāpiebilst, ka ēku komplekss projektēts, lai būtu zaļie jumti (tie darbiniekiem būs pieejami). Būvniecības darbi varētu ilgt no 3 līdz 3,5 gadiem. Pēc mūsu aprēķiniem, New Hanza pirmās kārtas ietvaros mēs tiksim galā ar 50 000 m2. Šis skaitlis sevī ietver arī lielu pazemes autostāvvietu, kuras platība ir gandrīz viens hektārs.

Tomēr agrāk par visu tiks nodots ekspluatācijā cits pirmās kārtas objekts – rekonstruētā bijusī preču stacijas ēka. Pēc vērienīgajiem rekonstrukcijas darbiem staciju sagaida pavisam jauns dzīves posms, tā būs unikāls daudzfunkcionāls kultūras centrs, kas lieti noderēs dažādu mērogu koncertu un izstāžu rīkošanai. Ēka tiks rekonstruēta saskaņā ar arhitektu biroja Sudraba Arhitektūra arhitekta Reiņa Liepiņa piedāvāto projektu, un tā nodrošinās neatkārtojamu vēsturisku auru tur rīkotajiem pasākumiem.

New Hanza teritorijas plānu ieviešanu dzīvē nepacietīgi gaida arī Latvijas mākslas cienītāji. Viena no tā spilgtākajām sastāvdaļām ir Latvijas mūsdienu vēsturē pirmā muzeja ēka laikmetīgajai mākslai.

Kā sokas ar šo projekta daļu, un kā radās ideja par šādas ēkas izveidi?

Ieva Valtere: ABLV Bank jau ilgus gadus sadarbojas ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, mūs saista citas partneru un mecenātisma attiecības. Stāstam par nepieciešamību izveidot savu māju Latvijā laikmetīgās mākslas kolekcijai jau ir sava vēsture. Doma par muzeja ēkas būvniecību radās ABLV īpašniekiem – mecenātiem Ernestam Bernim un Oļegam Fiļam. To atbalstīja citi Latvijā pazīstami mecenāti – Boriss un Ināra Teterevi, kuri labprāt iesaistījās šajā sabiedrībai nozīmīgajā iniciatīvā: tika nolemts muzeju būvēt tam atbilstošā vietā – New Hanza teritorijā.

Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu un Kultūras ministriju, paredzēts, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs durvis apmeklētājiem atvērs līdz 2021.gadam. Šobrīd jau noticis starptautisks arhitektūras konkurss par ēkas konceptuālo ārējo veidolu, kur par atbilstošāko piedāvājumu atzīts Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radītais darbs.

Varu apgalvot, ka no arhitektoniskā un tehniskā viedokļa muzejs būs viena no spilgtākajām sabiedriskajām ēkā Latvijā. Sera Deivida Adžeja birojam ir bagāta pieredze šāda veida projektu īstenošanā. Viens no viņa jaunākajiem pasaules darbiem – Nacionālais Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzejs Vašingtonā. Adjaye Associates ir sava darba pasaules zvaigznes. Un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs kļūs par mūsu teritorijas arhitektūras pērli, tikai ar savu ārējo izskatu vien piesaistot apmeklētāju uzmanību. Nemaz nerunājot par tiem mākslas darbiem, kuri būs tur pārstāvēti!

Kāds koncepts izvēlēts ēku izkārtojumam apkārtnē?

Ieva Valtere: Koncepcija paredz New Hanza biznesa daļu izvietot tuvāk Pulkveža Brieža ielai. Teritorijas centrā iekārtosim parku 1,5 hektāru platībā. Parkam vienā pusē būs Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, otrā pusē būs dzīvojamās ēkas.

Pagaidām nesteidzamies būvēt mājas, tas nav mūsu prioritāro uzdevumu klāstā. Vispārējos vilcienos New Hanza dzīvojamā teritorija veidojas šāda: pirmā daļa – komplekss ar aptuveni 100 dzīvokļiem, ar aktīvu un dinamisku siluetu, kompleksu mēs ierindojam biznesa klases kategorijā. Šī kompleksa idejas autors ir Vizuālās modelēšanas studijas arhitekts Uldis Balodis, savukārt būvprojekta izstrāde uzticēta Pillar Architekten.

Otrs komplekss – premium klases dzīvojamā ēka. Paredzēts, ka arī šajā ēkā būs līdz 100 dzīvokļiem. Ēkas idejas autors ir biroja AB3D arhitekts Juris Mitenbergs. Arī ēkas būvprojektu izstrādās AB3D. Vēlreiz uzsveru – dzīvojamo māju būvniecību neuzsāksim agrāk par 2019.gadu, lai šo ēku būvniecību pabeigtu vienlaikus ar biroju kompleksa ēku.

Papildus visam iepriekš teiktajam paredzēts, ka New Hanza parādīsies arī citas biroja ēkas, viesnīca un pirmsskolas iestāde.

Vai viss iecerētais tiks simtprocentīgi izpildīts?

Jānis Lāčaunieks: Būvniecība bez izmaiņām nemēdz būt. Bet pirmās kārtas apjoms, par kuru mēs šodien runājam, tiks īstenots pilnībā. Ir skaidrs, ka mēs pakāpeniski virzīsimies uz priekšu un projekts tiks papildināts ar jaunām detaļām.

Ieva Valtere: Ja jūs prasīsit nosaukt konkrētus New Hanza pabeigšanas termiņus, šodien es neriskētu nosaukt datumu. To visu ietekmēs ekonomiskā situācija ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Tomēr, ievērojot ieguldījumu apmēru un to, kādi līdzekļi tiek apgūti šobrīd, nav jāšaubās par mūsu nopietnajiem nolūkiem.

Vai varat novērtēt visa projekta finanšu ietilpību?

Ieva Valtere: Tikai aptuveni. Pēc mūsu aprēķiniem, šodien biroju kompleksu būvniecības pašizmaksa ir no 1 000 līdz 1 500 eiro kvadrātmetrā. Kādi skaitļi būs pēc diviem trim gadiem – tas ir jautājums. Turklāt šobrīd nav precīzu tehnisko parametru visām ēkām, kas ļautu novērtēt visu darbu sarežģītību. Ievērojot to detālplānojumu, kas mums ir šobrīd, būvniecības darbos New Hanza teritorijā var apgūt līdz 225 000 m2 komerctelpu lielu platību un 115 000 m2 lielu dzīvojamo. Ievērojot to, ir viegli aprēķināt, ka visa projekta budžets pārsniegs 300 miljonus eiro.

Projekts ir vērienīgs: tikai jaunās ielas vien, kopumā septiņas, būs iekārtotas gandrīz piecos hektāros. Šobrīd saskaņojam ielu nosaukumus. Parasti gan tā ir pilsētas prerogatīva, tomēr mēs nolēmām piedāvāt savus variantus.

Vēlamies iemūžināt New Hanza ielu nosaukumos izcilu Latvijas personību vārdus. Mūsu pieteikumā ir piedāvājums piešķirt jaunajām ielām tādus vārdus kā, piemēram, Mihails Tāls, pasaules šaha čempions, Gustavs Klucis, krāsu fotomontāžas mākslas radītājs, Oskars Stroks, komponists, kurš atzīts par tango karali, Aleksandrs Laime, dabas pētnieks, kurš izmērījis Anhela ūdenskritumu, pasaulē augstāko, un devis nosaukumu upei, kur ūdenskritums atrodas… Šīs mūsu idejas vēl jāapstiprina pilsētas vadībai.

Darba vēl daudz, bet tas mūs nebaida. Galvenais, ka ir izpratne – katrai mūsdienīgai pilsētai ir jābūt savam biznesa centram. Mēs priecājamies, ka tieši mums ir radusies iespēja piedalīties tā veidošanā. New Hanza kvartāls ir paredzēts kā pilnīgi autonoma vieta darbam un dzīvošanai, kurā būs viss,  sākot no bērnudārziem, skolām, dzīvojamajām mājām un beidzot ar restorāniem, kafejnīcām un darba vietām. Rīgai tas ir unikāls projekts ar viendabīgu vidi, kas iekļaujas Skanstes apkaimē – Rīgas modernajā centrā.

Tātad jūs ticat iespējai izveidot Rīgā jaunu biznesa centru visā Baltijā?

Ieva Valtere: Protams! Tikai jāsaprot, ka arī pašai pilsētai ir jāpaveic liels darbs tā īstenošanai. Diemžēl jautājumos par ārvalstu biznesu piesaisti Tallina un Viļņa mūs pagaidām apsteidz. Priecē, ka Latvijā ir uzņēmēji, kas ir gatavi ieguldīt darbu, lai piesaistītu mums ārvalstu uzņēmumu atbalsta dienestus, zvanu centrus un pārstāvniecības.

Rīgai ir visas iespējas kļūt par Ziemeļeiropas metropoli, bet tas nav vienas dienas darbs. Ir arī zināmas problēmas, kas neļauj iecerētajam attīstīties daudz straujākos tempos: cilvēku resursi, pietiekami labi nesakārtota likumdošana un nepietiekams valsts atbalsts.

Visi ārvalstu uzņēmumi, kas būtu gatavi pārcelt pie mums savas struktūrvienības, vēlas algot zinošus speciālistus Latvijā. Un tādu mums trūkst. Latvijā ir izveidojusies paradoksāla situācija: atšķirībā no citām valstīm pie mums nav izveidojusies laba sadarbība starp darba devējiem un augstskolām. Šobrīd dialogā starp abām pusēm kaut kādā veidā esam iesaistījušies arī mēs, jo būvējam birojus un nākotnē mums būs nepieciešami nomnieki. Mēs cenšamies optimizēt visu procesu; tiekamies ar darba devējiem un viņu darbiniekiem, lai iegūtu daudz precīzāku nākotnes nomnieku portretu.

Savā ziņā mums jānodarbojas ar lietām, kas nav saistītas ar pamatdarbību, bet tā mēs risinām jautājumus par mūsu nākotnes biroju telpu piepildīšanu. Ārvalstu tirgos sevi lieliski prezentē Viļņa – Rīgai arī jāiet šis ceļš.

Ne velti ir teiciens: ceļu pieveiks ejošais. Un Pillar nedomā apstāties – New Hanza projekts tiks veiksmīgi īstenots!