Varianti.lv

Jūrmalā toni nosaka pircēji

Jūrmalā toni nosaka pircēji

Jūrmala bija, ir un būs pievilcīga vieta dzīvošanai. Tās nekustamie īpašumi joprojām raisa potenciālo pircēju interesi. Tomēr pārdevējiem jārēķinās ar to, ka tieši pircēji ir tie, kuri šodien diktē cenas prestižo kūrorta nekustamo īpašumu segmentā.

 

Īpaša vieta

Katrs ir citādāks, un ļoti reti mēdz būt tā, ka par vienu un to pašu vietu sajūsminātos absolūti visi. Jautājumā par patīk/nepatīk daudz kas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks uztver apkārtējo pasauli, ko viņš cer ieraudzīt un saņemt. Vieni, veidojot savu viedokli, pievērš uzmanību modes tendencēm vai atduras pret nenozīmīgiem trūkumiem, bet citi, neignorējot sīkumus, tomēr domā pozitīvi un izbauda jaukos brīžus, ko dāvā katra jauna diena. Līdzīgi ir arī ar Jūrmalu. Lai arī ar savu kūrorta sezonas ilgumu Jūrmala nespēj konkurēt ar Spānijas, Francijas, Itālijas un citu Vidusjūras valstu kūrortiem, tomēr tai piemīt daudz citu labu īpašību, un tas ir licis to iemīlēt simtiem tūkstošu cilvēku. Īpaša vieta viņu sirdīs ir šķietami bezgalīgajai pludmalei ar tās baltajām, smalkajām un tīrajām smiltīm. Ne mazāk slavens ir svaigais gaiss, pildīts ar skuju un joda aromātu.

Ja vasarā ir paveicies ar laiku un lielākā daļa dienu ir saulainas, – lieliski! Siltās saules staru samīļotā Jūrmalas pludmale pildās ar atpūtnieku balsu murdoņu – viņi sauļojas, plunčojas seklajā ūdenī, spēlē dažādas sporta spēles vai pavada laiku kādā no daudzajām pludmales kafejnīcām vai bāriem.

Taču arī tad, ja Baltijas jūra atgādina savu untumaino būtību, Jūrmalā vienmēr ir ko darīt. Visvienkāršākais – pastaigāties, skriet vai izbraukt kādu līkumu ar velosipēdu pa tālumā izgaistošo, plato pludmales joslu, ko gadu simteņiem ilgi sargā gluži kā miera stājā stāvošās slaidās piekrastes priedes. Atpūtnieku viņa ceļā pavada debesīs peldošie visdažādāko formu mākoņi, uz krastu skrienošie viļņi sava ceļa beigās strauji izšķīst baltās putās, pa lietus pieblietētajām piekrastes smiltīm cienīgi pastaigājas lepnie kraukļi vai mūžam nemierīgās un skaļi klaigājošās kaijas. Ja paveiksies, tad kaut kur, sākot no Vaivariem vai Kauguriem, jaunas krāsas dabas idille radīs uz ūdens spoguļa šūpojošies graciozie gulbji.

Jūrmalā un tās apkaimē ir arī daudzas un dažādas tūrisma takas, gājējiem atdotā Jomas iela ar izklaides vietām, bāriem un restorāniem ar visdažādāko virtuvi, ļoti daudziem bērnu rotaļlaukumiem, no kuriem galvenais, protams, ir meža parks Dzintari, daudzi spa kompleksi, baseini, akvaparks un slavenā Dzintaru koncertzāle…

Daudziem, kuru dzīves filozofija sakrīt ar Jūrmalas iekšējo ritmu, šī piejūras pilsēta ir gatava jebkuros laika apstākļos dāvāt patīkamas un mierīgas atpūtas prieku, ļaujot distancēties no ikdienas stresa un problēmām. Un tas ir daudz. Tas nekad neapnīk, tas ir tas, ko cilvēki augstu vērtē neatkarīgi no politiskās un ekonomiskās konjuktūras.

Dzīve iet savu gaitu

Uz augstāk lasāmo lirisko atkāpi žurnālu m2 un portālu varianti.lv pamudināja internetā meklētais periodiski figurējošā laikraksta Российская газета 2015.gada raksts Gada laikā pēc Jaunā Viļņa aiziešanas par to, ka Jūrmala ir pārvērtusies par nabagu kūrortu. Laiks visu ir nolicis savā vietā, un tagad, kad kopš dažādiem izdomājumiem ir pagājuši divi gadi, varam tikai pasmaidīt: kūrorts ir sveiks un vesels un turpina elpot ar pilnu krūti, lai arī bez pompozitātes un mūsu Austrumu kaimiņa tā nemitīgas pieminēšanas plašsaziņas līdzekļos, kā tas bija agrāk. Jāsaka, ka šovasar Jūrmalā koncertu ir ļoti daudz, to formāts ir pat daudzveidīgāks nekā iepriekš. Arī viesnīcu un īres mājokļu fonda aizpildītība ir laba. Savukārt lielākā daļa pakalpojumu kūrortā ir kļuvuši pieejamāki lielākam patērētāju skaitam, nekā tas bija 2014.gadā; šos pakalpojumus kā negatīvu faktoru var uzskatīt tikai to pārdevēji, bet nekādā gadījumā tie, kuri ir šo pakalpojumu pircēji. Analoģiski procesi norisinās arī nekustamo īpašumu jomā.

Pēdējos gados Jūrmalai ir bijis jāpiedzīvo zināma attīrīšanās, lai gan šāds apgalvojums apbūvētājiem var šķist teju vai zaimošana. Šodien kūrorta mājokļi ir kļuvuši pieejamāki plašākam klientu lokam. Arī pats tirgus ir kļuvis stabilāks, jo tajā ir parādījies iekšējais pieprasījums. Atļausimies pieņemt, ka pat augšējais (dārgais) Jūrmalas mājokļu segments pēc vairākus gadus ilgušās cenu lejupslīdes sāk uzrādīt cenu stabilizēšanos. Tam drīzumā vajadzētu pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tiesa, padomju laikā uzbūvētie dzīvokļi šai fāzei jau ir pāri – to cenas ceļas uz vietējo pircēju hipotekārās aktivitātes rēķina.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas Rīgas rajona nodaļas rīcībā esošajiem datiem 2017.gada pirmajos piecos mēnešos Jūrmalā ir notikuši 545 dažādu nekustamo īpašumu pirk-šanas pārdošanas darījumi. Tas ir par 17 darījumiem vairāk nekā iepriekšējā gada analoģiskā laika periodā. Lielāko ieguldījumu šajā statistikā pagaidām dod sērijveida dzīvokļu pirkšanas pārdošanas darījumi Kauguros un kūrorta citās vietās. Piedāvājumu cenas šāda veida padomju laika dzīvokļiem Lielupē, Bulduros, Majoros un Dubultos atsevišķos gadījumos pārsniedz 1200-1300 eiro/m² (Kauguros vidējā cena nedaudz virs 500 eiro/m²).

Darījumu analīze atklāja, ka katra devītā kūrorta darījuma budžets šogad ir pārsniedzis 150 000 eiro, un to var uzskatīt par vēl vienu apstiprinājumu tam, ka augšējā segmentā pakāpeniski atjaunojas pieprasījums. Šīs cenu kategorijas objekti tradicionāli atrodas no Lielupes līdz Vaivariem. Ārzemnieki, kā likums, vēlas dzīvokļus līča pusē, bet ne tālāk kā līdz Majoru stacijai.

Vēlreiz akcentējam Jūrmalas tirgus salīdzinoši nelielo ietilpību: ikmēneša darījumu skaita samazināšanās par 20-30 vienībām kardināli maina tirgus izjūtas un tā dalībnieku noskaņojumus. Šādu papildu darījumu parādīšanās Jūrmalas centrālajā daļā šovasar un arī tuvākajos gados, spriežot pēc visa, būs tieši atkarīga no Viņas Majestātes Cenas.

Bez fanātisma

„2017.gada pavasaris un vasaras sākums ir pagājis zināmas intereses par Jūrmalas nekustamajiem īpašumiem gaisotnē. Tomēr šī interese nebija fanātiska: klienti nekur nesteidzas un nepērk visu pēc kārtas. Īpašnieki par pretējām fantāzijām var aizmirst. Tirgus vairs nav emocionāls un impulsīvs,” par savu tirgus situācijas redzējumu stāsta kompānijas Real Estate Jurmala dibinātājs un valdes loceklis Igors Daņiļēvičs. „Visi skaita naudu. Potenciālie pircēji vairs neveic nepamatotas darbības, kas kropļo tirgu. Runājot par pagātni, 2005.-2009.gadā Jūrmalā un arī visā Latvijā piedzīvojām banku nekustamo īpašumu cenu burbuļa uzpūšanos, ko izraisīja pārāk liberāla hipotekārā kreditēšana, un pēc tam arī cenu burbuļa saplakšanu. Laikposmā no 2011. līdz 2014.gada beigām ārvalstu klientu aktivitātes ietekmē kūrortā sāka veidoties cenu burbulis. Šī spiediena pazemināšanās turpinās jau trešo gadu un, gribētos cerēt, tuvojas beigām. Tirgus nomierinās, un veidojas tirgus līdzsvars. Jūrmalas dzīvokļu, māju un gruntsgabalu īpašniekiem šī situācija būtu jāpieņem kā normāla un ilgstoša parādība. Pieprasījums ir, un tas ir absolūti dzīvs: cilvēki interesējas par visu, tostarp arī par mājokļu īri un gruntsgabalu iegādi. Taču viņi meklē nekustamos īpašumus, kas būtu pievilcīgā vietā, būtu labā stāvoklī un kuru cena būtu saprātīga. u 50.lpp.

Pašreizējās situācijas galvenā atšķirība, salīdzinot ar to, kas bija vērojama 2014.gada rudenī, ir vairakkārt samazinājies ārzemnieku skaits. Toties ir pieaudzis vietējo pircēju īpatsvars. Interesanti, ka gan pirmajiem, gan otrajiem lēmumu pieņemšanas loģika ir absolūti vienāda. Gan pircēji no Krievijas un NVS valstīm, gan no Rietumeiropas un arī vietējie pircēji nekustamos īpašumus Jūrmalā pērk, ņemot vērā tikai un vienīgi savas vajadzības, nevis modes vai šāda pirkuma prestižumu. Esot šādai pircēju principiālai pozīcijai, priekšplānā ir pārdevēju motivācijas jautājums. Tirgū joprojām ir ieraugāmi īpašnieki, kas gaida pagājušā zelta laika atgriešanos un izliek tirgū savus īpašumus par uzpūstām un tikai viņiem saprotamām cenām. Pirms trim četriem gadiem ar šādu attieksmi kaut kā izdevās palikt tirgū (gadījās, ka interesenti šādus piedāvājumus apskatīja, bet nepirka), pašreiz tas vairs nedarbojas – piedāvājumu pat neapskata. Ja nekustamajam īpašumam ir noteikta nepareiza un šodienas realitātei neatbilstoša cena, tad tas vairs neizraisa nekādu reakciju. Pircēji precīzi formulē savas finanšu iespējas, un, ja pārdevēji viņos neieklausās, darījumu iespējas ir līdzvērtīgas nullei.”

„Mums par 2017.gada pirmā pusgada visspilgtāko tendenci Jūrmalā ir kļuvusi pieprasījuma pēc dzīvokļu īpašumiem atjaunošanās, tas, teiksim godīgi, pēdējos divus gadus praktiski bija izzudis,” piebilst VIP Real īpašnieks Aleksandrs Cikunovs un tūlīt pat sevi palabo, „protams, kāds darījums ar dzīvokļiem un apartamentiem notika. Tiem bija gadījuma raksturs, un tas neļauj runāt par kaut kādām skaidrām tendencēm. 2015. un 2016.gadā mūsu klienti galvenokārt interesējās par zemi un privātmājām, 2017.gadā, bruņojušies ar informāciju par apbūvētāju jaunajiem cenu piedāvājumiem, potenciālie pircēji atkal pievērš uzmanību dzīvokļiem un apartamentiem. Turklāt − ne tikai interesējas, bet arī pērk.”

Lūk, spilgts piemērs Dzintaru ielā: pavasarī pietika nolaist cenu līdz 260 000 eiro mājas pirmā stāva dzīvoklim ar divām guļamistabām un diviem sanitārtehniskajiem mezgliem, un daudzi sāka interesēties par iespēju apskatīt šo dzīvokli. Pirmais, kas to apskatīja, dzīvokli arī nopirka. Dzintaru prospekts 26, 28 un 36, Asaru prospekts 53 un 57, Meža prospekts 19 un 71, Madonas iela 5, Amatas 1, Vidus 44 un tā tālāk – tās ir kūrorta jauno projektu adreses, kur no janvāra līdz maijam  notika dzīvokļu pirkšanas pārdošanas darījumi. Tiesa, runa ir par desmitiem darījumu, nekādā gadījumā par simtiem. Bija gadījumi, kad klienti bija izlēmuši sagaidīt nākamo cenu korekciju, bet dzīvoklis, kas viņiem bija iepaticies, pazuda no tirgus, jo to bija nopircis kāds cits (dzīvokļa īpašnieks galējo cenu noteica ar atlaidi).

„Īpaši uzsveru, ka ārzemniekus praktiski ir pārstājušas interesēt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) iegūšanas iespējas,” kopējo tirgus ainu papildina Ordo Group direktore Zaiga Nicmane. „Saskaņā ar mūsu rīcībā esošajām statistikas ziņām tikai katrs divdesmitais pircējs no ārvalstīm apsver Latvijas ID kartes iegūšanas iespēju. Pārējie klienti pērk īpašumus vai nu vasaras atpūtai, vai savas ģimenes pastāvīgai dzīvošanai. Mēs – Ordo Group – piedāvājam gan starpnieku pakalpojumus, gan attīstām savus jaunos projektus. Piemēram, 2017.gadā klienti vairāk interesējas par apartamentiem un dzīvokļiem. Šajā segmentā ir izveidojies pilnvērtīgs pircēju tirgus. Gan vietējie, gan ārzemnieki cenšas to izmantot, uzspiežot savus noteikumus, jo vairāk tāpēc, ka arī pārdevēji kļūst elastīgāki. Tie, kuri tiešām vēlas pārdot savus nekustamos īpašumus, meklē saskares punktus.

Vienlaikus mēs skaidrojam potenciālajiem pircējiem, ka atlikt pirkšanu vairs nav jēgas. Cenas, par kurām elites klases dzīvokļu īpašumi Jūrmalā ir pieejami šogad, nebūs mūžīgas. Atļaušos to ilustrēt ar analoģiju − 2008.-2009.gada cenu lejupslīdi un darījumu skaita samazināšanos, pēc kuras arī ātri izveidojās pircēja tirgus. Klienti, kas par darījumu slēgšanu izšķīrās 2010.gadā, noskatītos īpašumus ieguva par izdevīgākām cenām, nekā tie, kuri to izdarīja vēlāk – 2011.-2014.gadā, kad sākās jauns cenu kāpums. Tā tas notiks arī tagad.”

Iederīgs atgādinājums: iepriekšējās krīzes beigās (2009.gadā un 2010.gada sākumā) Jūrmalas piekrastes pirmajā līnijā dzīvokļi tika piedāvāti par 2500-3000 eiro/m², bet pēc pāris gadiem tirgus kļuva raibs no analoģiskiem piedāvājumiem par cenām, kas pārsniedza 4000-5000 eiro/m².

Šovasar vairākos Bulduru un Dzintaru prospektu jaunajos projektos atkal ir parādījušies cenu padāvājumi ap 3000 eiro/m². Kūrorta centrālās daļas otrajā līnijā un tālāk īpašumi ir pat lētāki. „Mēs esam gatavi savstarpēji izdevīgam kompromisam,” saka pat to kompleksu īpašnieki, kas pirms pusotra diviem gadiem apgalvoja, ka viņus nekas nesteidzina un ka viņi ir gatavi gaidīt savu klientu. Acīmredzot, tagad ir parādījusies sapratne, ka vakardienu nevar atgriezt un ir jādzīvo šodienas realitātē. Pārdošanai motivētie apbūvētāji aizvien biežāk nosaka savam produktam adekvātu cenu. Tieši kontaktējoties ar pircēju, viņi var nedaudz piekāpties, tomēr runa šādos gadījumos būs par procentuālā izteiksmē nenozīmīgiem bonusiem. Uz tirgus izmaiņām reaģē arī vietējie pircēji, kurus visai labi kreditē komerc-bankas.

Sāpju punkts

Pēdējā laikā dzīvokļu segmentā aizvien asāk iezīmējas apstāklis, kas pastarpināti neļauj augt darījumu skaitam Jūrmalas centrālajā daļā, – apkalpošanas izmaksas. Iemesls: elites un biznesa klases kompleksu pasūtītāji šos objektus pārvalda paši vai izmantojot meitasuzņēmumus. Viņu noteiktā apkalpošanas maksa pārsniedz 2-2,5 eiro/m².

„Pirms trim četriem gadiem klienti par to pat neaizdomājās. Taču nu jau ir pagājis gads, kopš šis minētais parametrs kopā ar nekustamā īpašuma nodokli ir kļuvis svarīgs. Pat visai turīgi ārvalstnieki, izdzirdot, ka apkalpošanas maksa ir lielāka par 2-2,5 eiro/m²/mēn. (ir kompleksi, kur apkalpošanas maksa ir 3 eiro/m²/mēn. un vairāk), aiziet un nevēlas pat dzirdēt par piedāvājumiem šādos projektos,” par saviem novērojumiem, kas gūti īpašumu kopēju apskašu laikā, stāsta Aleksandrs Cikunovs. „Dzīvoklis, ja tas netiek izīrēts, ārvalstniekiem labākajā gadījumā ir vajadzīgs mēnesi vai pusotra. Pārējā laikā tas ir tukšs. Cilvēki negrib maksāt par mājokli, kurā neviens nedzīvo, 700-800 eiro mēnesī. Bet tieši šādi maksājumi ir noteikti lielākajai daļai Dzintaru un Bulduru prospektu projektos. Ir gadījumi, kad pie mums vēršas kādreizējie klienti, kas dzīvo šādos kompleksos, un lūdz palīdzēt atrisināt apkalpošanas maksas samazināšanas problēmu vai arī pārdot dzīvokli, un sameklēt citu, lai arī tālāk no jūras, bet lai būtu saprātīga apkalpošanas maksa.”

Uz analoģisku problēmu norāda arī Real Estate Jurmala īpašnieks: „Jo ātrāk Jūrmalas apbūvētāji atzīs apkalpošanas maksas samazināšanas aktualitāti, jo pozitīvāk tas ietekmēs darījumus. Klienti uzskata, ka apkalpošanas maksas tarifs 2-3 eiro/m² ir nepamatots laikā, kad līdzīgos objektos Rīgas centrā apkalpošanas maksa par tādu pašu servisu un pakalpojumu līmeni ir mazāka par 1,5 eiro/m².” Starp citu, saskaņā ar žurnāla  un portāla varianti.lv rīcībā esošajām ziņām vairāku dzīvojamo projektu pasūtītāji Rīgas centrā piekrita šādas problēmas esamībai un samazināja apkalpošanas maksu vai arī nodeva šo pakalpojumu ārpakalpojumu sniedzējai kompānijai, kas piedāvāja pamatotu cenu.

Noslēdzot šo sarunu par dzīvokļiem, pamēģināsim iezīmēt pašreizējās vidējās cenas Jūrmalas pirmās līnijas kompleksos teritorijā no Dzintariem līdz Lielupei – tie ir 3000-4000 eiro/m². Ekskluzīvie nekustamie īpašumi tiek piedāvāti par 5000 eiro/m² un lielāku cenu. Taču darījumiem ar šādiem īpašumiem ir drīzāk gadījuma raksturs. No Jūrmalas centra attālajos Pumpuru, Mellužu un Asaru projektos ir piedāvājumi, sākot no 2000 eiro/m².

Kūrorta centrālajā daļā upes pusē ir plašs dzīvokļu piedāvājums par cenām no 1700 līdz 2200 eiro/m².

Villas – mājas – būdas

Vismazāk pēdējo divarpus gadu notikumi ir iespaidojuši labās kūrorta vietās esošās privātmājas un apbūves gabalus. Tā tas ir tādēļ, ka piedāvājums ir visai ierobežots un arī pieprasījuma ģeogrāfijai no ārvalstnieku puses ir visai precīzas robežas: jūras pusē tā ir Lielupe līdz, labākajā gadījumā, Majoriem. Piemēram, Lielupē ir tikai kādi pieci gruntsgabali bez nopietniem apgrūtinājumiem. Skaidrs, ka to cenas turas. Te rodas pretrunas ar tirgu. Darījumi šodien ir iespējami tikai tādā gadījumā, ja īpašuma galīgā cena ir par 25-30 % zemāka par šī paša piedāvājuma 2014.gada cenu.

„Privātmāju segmentam ir nepieciešama dziļa inventarizācija. Tas, kas tiek piedāvāts šodien, reti atbilst klientu prasībām: mājas ir vai nu sliktā stāvoklī, vai arī tām ir nepieciešams remonts. Taču tās tiek izliktas pārdošanā kā „labs un kvalitatīvs mājoklis,” Igors Daņiļēvičs noplāta rokas. „Lai klientu kaut kā ievilinātu kaut vai apskatīt objektu, īpašnieki tērē naudu 3D tūrēm, kas nepārprotami izskaistina realitāti. Datorā viss ir daiļi, bet klients no trejdeviņām zemēm ierodas to apskatīt un viļas. Potenciālajiem pircējiem jāņem vērā, ka Jūrmalā tikpat kā nav jaunu un pilnībā renovētu māju, kuras investori būtu būvējuši, lai tās pārdotu tālāk.”

Vecā dzīvojamā fonda tēmu paplašina Aleksandrs Cikunovs: „Jūrmalā vairāk nekā 70 % pārdošanai izlikto māju ir vecākas par 15 gadiem. Ieejam ar klientu mājā, kas uzbūvēta pirms pusotra desmita gadu no tolaik moderniem materiāliem un atbilstoši tā laika izpratnei par dzīvojamo telpu… un īpašnieks mums demonstrē savu īpašumu kā jaunu un līdz ar to nosauc atbilstoši augstu cenu. Patiesībā tas viss jau ir vakardiena. Mūsdienu pircējiem, it īpaši turīgajiem, kuru budžets ir 600 000 eiro un vairāk, ir pilnīgi cita izpratne par nekustamo īpašumu vērtēšanu. To, kas ir uzbūvēts pirms 10-15 gadiem, viņi neuztver kā kaut ko jaunu. Pircēji domā šādi: zemes kvadrātmetra cena konkrētajā rajonā ir tik un tik; būvēts, izmantojot vislabāko mūsdienu apdari, modernus materiālus un tehnoloģijas, tas izmaksā tik un tik. To ņemot vērā, viņi tad arī nosauc savu cenu. Cilvēki ir gatavi pirkt arī daudzus miljonus vērtus objektus, tikai ne visi pārdevēji ir ar mieru ieklausīties viņu argumentos.”

Ja īpašnieks rīkojas racionāli, darījumi notiek visos privātmāju tirgus segmentos. Bija gadījums, kad plašu māju, par kuru tika prasīti gan deviņi, gan septiņi miljoni eiro, galu galā pārdeva par 4,2 miljoniem eiro, un tas toreiz atbilda tās toreizējai vērtībai. Kāda cita privātmāja, kurai pieteiktā cena bija 4,5 miljoni eiro, jaunu īpašnieku ieguva par 3,1 miljonu eiro. Tie ir superelites kategorijas darījumi, kuru, protams, nevar būt daudz. Bet, lūk, piemēri no mazāku budžetu segmenta: pilnībā izremontēta koka māja Blaumaņa ielā tika izlikta pārdošanai par 310 000 eiro. Pēc pāris mēnešiem to nopirka par 250 000 eiro. Vai arī, piemēram, rindu mājas sekcija Vaivaros, kurai bija nepieciešama praktiski pilna iekšējā apdare (no bankas kompānijas portfeļa), savu pircēju atrada, tiklīdz tās cena tika pazemināta no 185 000 eiro līdz 150 000…

Jūrmalas tirgus atdzīvojas. Latvijas galvenais kūrorts nav zaudējis neko no savām labajām īpašībām, un tajā joprojām var lieliski atpūsties un labi pavadīt laiku. Savukārt tas, cik labi tā nekustamo īpašumu tirgum veiksies ar tirdzniecību, ir atkarīgs no īpašniekiem un apbūvētājiem – no viņu cenu politikas. Lieta tā, ka citu pircēju masveidīgi uzplūdi tuvākajos gados nav gaidāmi. Līdzīgi kā agrāk, dominēs maskavieši, daļēji – pēterburdzieši plus vietējie klienti. Un tātad tiem, kuri vēlēsies pārdot, vajadzēs rēķināties ar šo klientu jauno pieeju kūrorta nekustamo īpašumu iegādei.

Igors Daņiļēvičs, Real Estate Jurmala īpašnieks:

– Pašreizējā tirgus vājā vieta ir dzīvokļi un apartamenti. To daudzums pagaidām stipri pārsniedz esošo pieprasījumu. Šajā segmentā tiek runāts par akcijām un atlaidēm. Tas ir nepareizs formulējums. Kādas atlaides? Mēs taču neesam austrumu tirgū, mums ir cita mentalitāte. Pareizāk būtu runāt pa pamatotas cenas meklējumiem. Ir normāli, ja elites klases nekustamais īpašums tiek pārdots pusgadu. Jau pirmajos divos mēnešos pēc nekustamā īpašuma izlikšanas pārdošanai ir jāredz reālais pieprasījums un jāveic atbilstošas korekcijas. Īpašniekam ir svarīgi konsultēties ar speciālistiem – visiem lēmumiem par cenas līmeņa noteikšanu jābūt pārdomātiem. Jūrmalā ir daudz īpašumu, kas tiek tirgoti jau gadiem ilgi, no tiem visi jau sen ir noguruši. To īpašnieki, kādu laiku pamēģinājuši tirgot paši, nāk pie mums un saka, ka ir gatavi mainīt cenu. Sākam skaidrot, līdz kādam līmenim. Izrādās, ka ne līdz tirgus cenu līmenim. Viņi turpina domāt, ka vēl varēs tirgoties, un tādēļ vienalga izliek savu nekustamo īpašumu par augstu un kļūdainu cenu, un tikai velti zaudē laiku, jo pircējs nenāk.

Aleksandrs Cikunovs,  VIP Real īpašnieks:

– Šogad Jūrmalā ir ļoti labs vasaras īres mājokļu tirgus. Daudzus klientus pie sevis no privātajiem namīpašumiem ir pārvilkuši dzīvojamie kompleksi, kas, nespēdami pārdot dzīvokļus, tos ir sagatavojuši un izlikuši īrēšanai. Klientu pamata pieprasījumu apmērs bija no 3000 līdz 5000 eiro mēnesī (jūlijā un augustā). Svaigos dzīvokļus ņem labāk nekā vecas mājas. Tirgu ir piepildījuši kvalitatīvi jauni apartamenti par saprātīgām cenām. Tas rada konkurenci un ir pa prātam atpūtniekiem. Lūk, piemērs: plašs dzīvoklis Dzintaru prospektā, kas 2014.gadā tika izīrēts uz jūliju par 25 000 eiro, šogad tika piedāvāts jau par 12 000 eiro. Jūrmalas dzīvokļu īres tirgus ir kļuvis ļoti raibs un daudzveidīgs. Ir pieaudzis to klientu skaits, kuri mājokli ņem ilgtermiņa īrē uz gadu par visai pievilcīgiem budžetiem: dzīvokļus – par 3000-4000 eiro/mēn., mājas – sākot no 6000 eiro/mēn. un vairāk. Turklāt daļa ārzemnieku īrē mājokļus ar mērķi vispirms iepazīt tirgu un tikai pēc tam pirkt.

Zaiga Nicmane, Ordo Group direktore:

– Ar ko šodien Jūrmalas centra dzīvokļu un apartamentu potenciālajiem pircējiem ir izdevīgāk vienoties – ar apbūvētājiem vai atsevišķu īpašumu īpašniekiem? Manuprāt, vienkāršāk ir runāt ar apbūvētājiem. Iemesls ir vienkāršs: privātīpašniekam, formējot dzīvokļa cenu, līdzi velkas noteikta cenas vēstures šleife, kuru pašreizējais tirgus neuzskata par argumentu. Es runāju par to, ka daudzi savus īpašumus ir pirkuši par cenām, kas ir bijušas augstākas par tām, par kurām to būtu gatavi pirkt šodienas klienti. Tā teikt, ieguldīju – tik, remonts izmaksāja tik… Pircējam tas nav arguments. Savukārt apbūvētājs, runājot par cenu, ir spējīgs būt elastīgāks − tā iemesla dēļ, ka viņam pārdošanai sagatavoto mājokļu vienību skaits ir lielāks.